Ramons Kepe bija ilggadīgs Rīgas Operetes teātra solists.

Mīlestība uz mūziku R.Kepem ir mantota - māte dziedājusi Reitera un Vīgnera koros. Savukārt tēvs, policists pēc profesijas, bijis policijas jātnieku nodaļas pirmais trompetists.

Kalnciema ielas puika Ramons gāja vienā pamatskolas klasē ar profesoru Jāni Stradiņu. Viņa tēvu Kepe atceras ar simpātijām.

Kad padomju armija 1941.gadā uz ielas izvilka un nošāva Kepes tēvu, viņa māte palika viena ar trīs puikām un nācās dzīvot trūkumā.

«Es bieži pie viņa ciemojos. Un vecais profesors vienmēr teica: Ramonu nelaid projām, nepabarojot,» atminas R.Kepe un turpina: «Bet ar to radošo bija tā - jau pamatskolā man patika dziedāt. Ansamblīšos, koros dziedāju, 6.klasē vecākais brālis pavadīja mani uz klavierēm.»

***

Pēc pamatskolas viņš iestājies būvniecības tehnikumā. Tiesa, paralēli arī mājās būvējis skatuvītes, uz kurām pats uzstājies.

***

1955. beidzis Latvijas valsts konservatorijas Teātra fakultāti, Vokālo nodaļu, pedagogs B.Braunfelde.

«Tehnikuma pēdējā kursā mamma ieraudzīja avīzē, ka Teātra institūtā pieņem aktierus. Vēl nebiju diplomdarbu uztaisījis. 120 cilvēku bija pieteikušies, pieņēma 20. Nobeidzām 14 cilvēki, no kuriem 4 bija meitenes - Antra Liedskalniņa, Mudīte Šneidere, Vija Bunka, Dina Kuple.».

«Kad beidzu konservatoriju, mani aicināja strādāt Dailes teātrī,»

Jauno absolventu nav apmierinājušas atsevišķas detaļas šī teātra darba stilā, un viņš paprasījies uz muzikālo komēdiju.

***

1955.-1995 bijis Rīgas Muzikālā teātra solists

Kepe nospēlējis 110 lomas un piedalījies 5500 izrādēs.

Lomas operetēs „Jautrā atraitne", „Sikspārnis", „Mārica", „Silva", „Vestsaidas stāsts" un citās.

Kepe tēlojis arī galveno lomu 1961.gadā uzņemtajā igauņu pirmajā krāsainajā muzikālajā filmā „Dziesmu draugs", filmējies arī latviešu mākslas filmā "Nauris", "Lietus blūzs"

Daudzās izrādēs biju režisora asistents un arī režisors, ( Žilinska „Zilo ezeru zemē” – brīvdabas izrādē)

Apbalvojumi:

• LPSR Augstākās Padomes goda raksts - 1958.g.;
• PSRS Kultūras ministrijas goda raksts - 1965.g.;
• LPSR Kultūras mininistrijas goda raksti: 1960., 1975., 1985.g.
• LPSR Nopelniem bagātais mākslinieks -1986.g.;

Viņš 10 gadus vadījis operetes studiju arodbiedrības kultūras namā.

Kaimiņos bērnībā dzīvojusi Elīze Maizīte, Nacionālā teātra aktrise, ar kuras palīdzību viņš iepazinis teātri.

«Pirmajā krievu un vācu laikā viņai bija bail iet pār tiltu, tad es viņu pavadīju. Par to tiku skatīties teātri. "Jauko māņu diena" esmu noskatījies kādas 35 reizes. Visas dziesmas no galvas zināju,»

***

Pēc Konservatorijas beigšanas sekojis 41 gads, kur «katru dienu mēģinājums, katru vakaru - izrāde. Nemitīga fizkultūra. Tajās brīvdienās, kas bija, skrējām uz kolhoziem - haltūrām.»

***

Ievērojamais solists ar sievu, bijušo Operetes prīmu Liliju Sniedzi (precējās 1956.gadā, pirms tam viņa bija precējusies ar aktieri Arkādiju Feldmani)  dzīvoja Garciemā, pašrocīgi uzceltā mājā.

Mūža nogalē Kepe saņēma savu sešdesmit latu pensiju, uzbūvēja pa kādam kamīnam, pielaboja savu un meitas māju. Roku darbi rosīgajam Kepem tagad ir galvenā nodarbe un aicinājums. Ar mīlestību R.Kepe stāstīja arī par saviem bērniem Ievu un Vilni. Darbs un ģimene ir bijušas divas lietas, kam šis disciplinētais vīrs dzīvojis. Māksliniekiem piedēvētā bohēma viņam nav bijusi tuva nekad.

***

Bērnus viņš jau agri virzījis uz sportu, lai «tie kļūtu mērķtiecīgi un neblandītos pa ielām». Katru savu darba dienu Kepe sistemātiski dokumentējis.

(aprakstā izmantoti fragmenti no  Viestarta Gailīša intervijas 2002. gadā