Gleznotājs , ilustrators. Gleznojis ainavas un portretus reālisma manierē, žanra darbus, pievērsies plakātam, grāmatu mākslai, porcelāna izstrādājumu apglezošanai, telpu dekoratīvai glezniecībai. Daudz strādājis arī lietišķās grafikas jomā, darinājis skices karogiem, diplomus, emblēmas. Kopš 14 gadu vecuma darinājis vijoles.

Dzimis Cēsu apriņķa Kosas pagastā Krišjāņa un Jūles Kasparsonu ģimenē. Bērnība paiet «Sķiltās» māsas Alises, brāļu Ernesta un Pētera sabiedrībā. Kad bērni paaugušies, Krišs uzceļ «Dreimaņus». Šī mazā Kosas mājiņa brāļiem vienmēr paliek sirdīs kā prieka un atpūtas sala pie mātes. Viņa bieži sēdējusi pie ratiņa, vērpdama dziju dēlu uzvalkiem, kuros tie arī aiziet pasaulē. Tēvs ir ratiņu dreimanis un amatu iemāca gan Ernestam, gan Reinholdam. Abiem tas lieti noder visu turpmāko dzīvi. Reinholds beidz Oltes vadīto draudzes skolu Skujenē, dodas uz Cēsīm turpināt mācības. Ap 1909.gadu pārcēlies uz Rīgu mācīties vijoļspēli. 

"Bet nekas neiznāca," stāsta, garšīgi smiedamies, pats Kasparsons. "Lauku darbos biju jau petiekami sabojājis savus pirkstus. Tie diezgan stīvi lēkāja pa stīgām. Tad nodevos glezniecībai." (žurn. "Atpūta", Nr776, 1939) No vijoles gan pilnīgi neatteicās - gan spēlēja, gan darināja..."Tagad jau vijoles fabrikās taisa tikpat standartizēti kā dāmu zeķes. Bet katrai vijolei vajaga ielikt iekšā sirdi." Kādā antikvariātā iegādājies pat Stradivāri vijoli "ar nolauztu, saārdītu kaklu un nošķiebtu dvēseli Visas kaites izlaboju."  Kolekcijā bijusi  arī Amati vijole.

Viens no brālēniem, Kārlis Kasparsons (1865-1962), bija 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas pirmais izglītības ministrs. Otrs, Aleksandrs Kasparsons (1895-1949) - augstas pakāpes virsnieks Latvijas armijā, kurš dzīvi beidza Krievijas nometnē Noriļskā.

Studējis pie  J.Madernieka,  vēlāk pie Jāņa Roberta Tilberga (1914-1915). 1921.g. iestājas un 1928.g. beidz Latvijas Māksas akadēmijas J.R.Tilberga vadīto Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Lauku darbi". Līdz Pirmajam pasaules karam strādā mērniecības birojā par zīmētāju. Piedalījies karā un Latvijas brīvības cīņās. Tuvākie draugi devuši vņam iesauku Skujenes Dante (profila līdzība).

Daudzus gadus nostrādā par ilustratoru žurnālos "Atpūta" (1926-1940), "Līdums" u.c. 

Pēc 2.pasaules kara strādājis apvienībā "Māksla". 

Izstādēs piedalījies kopš 1920.gada (tā saucamā "bumbistu" izstādē). Piedalījies Neatkarīgo mākslinieku vienības (1923-1927), Latvju mākslinieku biedrības (no 1928.gada) izstādēs. Reinholds Kasparsons ir bijis viens no Latvju mākslinieku biedrības dibinātājiem. 

1932.gadā viņa ilustrēto spēļu kāršu komplektu pārizdeva vēl pirmās padomju okupācijas laikā ar ierakstu uz trumpja ercena "LPSR"

Mākslinieku savienības biedrs kopš 1945.gada. No 1944. līdz 1949. gadam viņš strādā arī Rīgas Tekstilmākslas vidusskolā kā mākslas priekšmetu pasniedzējs, 1945. un 1946. gadā piedalās Mākslinieku savienības izstādēs.
Jau strādājot «Atpūtas» redakcijā un drukātavā, Kasparsons sabeidz aknas. Ļaundabīgais audzējs pamazām pieveic mākslinieku, un 77 gadu vecumā viņš mirst Stradiņa slimnīcā.

Kopā ar ģimeni dzīvoja Rīgā, Artilērijas ielā.

Saņēmis 1.godalgu par 6. Dziesmu svētku nozīmi (1926). 

Kolekcionējis markas un antikvārus priekšmetus. Bijis aizrautīgs makšķernieks, smēķētājs un labs šahists. Kā jokojot atzīmējusi viņa kundze Līvija: "Mīl visu to, kur jāklusē. Ar mani arī viņš runā maz."

Avots: Māksla un arhitektūra biogrfijās, Rīga, 1996.,  žurn."Atpūta"