Rīga, Torņakalna kapi

Piesaistītie:
289apskatīt sarakstu
Kapa vietas, pieminekļi:
2apskatīt sarakstu
Adrese:
Torņakalna iela Nr. 1, Rīga (agrāk Kāpu, Kapu, Kapsētas iela)
Tālrunis:
67459951
Platība:
2.44 ha
Papildu lauki

Torņakalna iela Nr. 1, Rīga

Kapu pārzine: Līvija Zaķe, tālrunis: 67459951

Torņakalna kapsēta ir viena no vecākajām kapsētām Rīgā. Tā sastāv no 2 daļām: t.s. „vecajiem Torņakalna kapiem”, kas atrodas kvartāla stūrī starp Vienības gatvi, Friča Brīvzemnieka un Torņakalna ielu, un Torņakalna pareizticīgo kapiem Vienības gatvē 76 [3]. Kopējā Torņakalna kapsētas platība ir 5,5 ha [12]. Pareizticīgo kapsētas daļa ir slēgti kapi [3], bet kapu senākajā daļā kopš 2013.g. ir atsākta tuvinieku apbedīšana; tie ir daļēji slēgti kapi [5].

Torņakalna kapu atklāšana un iesvētīšana notika 1777.gadā (pēc citām ziņām - par Rīgas Jāņa draudzes kapsētu tā kļuva 1769.g. [5]), taču, kā var secināt no arhīva materiāliem, tie izveidojušies vēl agrāk [3]. Jau pirms tam šajā vietā, ko tolaik uzskatīja par pilsētas nomali, Torņakalna iedzīvotāji bija sākuši apbedīt mirušos [12]. Ir ziņas, ka kapi dibināti jau ap 14.gs. vidu [1], bet  Rīgas apkārtnes kartēs šī pati kapsēta ir parādīta ceļa malā, kas ved uz Marijas sudmalām, simt gadus pirms kapsētas oficiālās dibināšanas.

1858.gadā veco kapsētas teritoriju paplašina un tā iegūst tagadējo platību [4]. 

Pēc oficiālās kapsētas ierīkošanas tā nonāca Jāņa draudzes pārziņā un palika tās īpašumā līdz 1965.gadam. Pēdējais apbedījums Torņakalna kapos reģistrēts 1951.gadā [12] (pēc citiem avotiem – 1961.g.). Pēc Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmuma no 1964. gada 1. janvāra pilnīgi slēgtas apbedījumiem kapsētas abas daļas, tomēr faktiski apbedījumi senākajā daļā veikti vismaz vēl 1966.g. Kapsēta palikusi bez saimnieka. 20.gs. vidū Torņakalna kapsētas teritorijā plānoja atklāt memoriālo parku [13], tomēr šī iecere netika īstenota. Lai pasargātu kapos esošos pieminekļus no demolēšanas, 20.gs. 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā tika veikta pieminekļu aprakšana [10].

Mūsdienās Torņakalna vecie (luterāņu) kapi atrodas pašvaldības pārziņā; tos kopj, uzrauga un nodrošina to funkcionēšanu Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde [9], kas kapus apsaimniekoja vēl pirms to nonākšanas pašvaldības pārziņā, slēdzot līgumu ar luterisko Baznīcu [10]. Pamanāmi kapu sakopšanas, uzturēšanas un atjaunošanas darbi veikti no 2009.gada: salabots un pārkrāsots kapsētas žogs, regulāri izpļauta zāle, savāktas nokritušās koku lapas, apgriezti krūmi un attīrītas ejas, uzsākta pieminekļu restaurācija [5]. Iespējams, tas saistīts ar pašvaldības ieceri attīstīt pilsētā kapu tūrismu, projekta īstenošanā iekļaujot arī Torņakalna kapus [2]. Vēl Rīgas dome plāno kapos veikt ietilpīga kolumbārija projektēšanu un celtniecību [10].

Torņakalna kapsētā savu pēdējo atdusas vietu raduši lielākoties apkārtējo strādnieku rajonu iedzīvotāji. Kapsētas vecākajā daļā iekārtotas vairāku Pārdaugavas patriciešu ģimenes kapu vietas. Netālu no kapličas dus Veisu dzimtas piederīgie, kuriem bija īpašums pretī Arkādijas parkam [4]. Torņakalna kapos ir apbedīti daudzi latviešu kultūras darbinieki: stāstnieks, publicists un lugu tulkotājs Esenberģu Jānis, viens no pirmajiem igauņu literatūras tulkotajiem un popularizētājiem Lapas Mārtiņš, ievērojams fiziķis un matemātiķis Mihails Segels, mācītājs Arnolds Zunte, ievērojamais ārsts Augusts Frīdrihs fon Hakens, ārsts un rakstnieks Visvaldis Jānis Lejnieks, ārste un revolucionārās kustības dalībniece Marija Vecrumba, pedagoģe Natālija Draudziņa, kā arī Jēkabs Kazāks – viena no spilgtākajām personībām 20.gs. latviešu glezniecībā [6].

Torņakalna kapsētā ir apskatāmi tēlniecības un dekoratīvās mākslas pieminekļi: kapa piemineklis Bloku ģimenei - ampīra stila urna uz augsta postamenta [4] (1826, kaļķakmens), Esenberģu Jānim (1890, granīts, bronza) [12], īpatnējs 18.gs. piemineklis novietots uz Johana Dāvida Purvīša dzimtas kapa vietas [4] (1890, smilšakmens), dekoratīvās metāla sētiņas, granīta krusti un obeliski [12], taču lielākā daļa no tiem ir slikti saglabājušies. 

18.gadsimta beigās kapsētas augstākajā vietā uzbūvēja nelielu kapliču, virs mūrētā četrstūrainā cokolstāva pacēlās zems barokālās formās darināts koka zvanu tornis, segts ar kupolveida skārda jumtu [4]. Taču Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautais arhitektūras piemineklis - zvanu tornis - gājis bojā ugunsgrēkā [8].

Avoti:

1. B., M. Kapsētas klusums… Latvijas Kareivis, Nr. 226, 1936, 4.okt., 4.lpp.

2. Briekmane, Andra. Solis pretī kapu tūrismam Rīgā [tiešsaiste]. [Rīga] : DB.lv, 2011 [skatīts 2011-09-27]. Pieejams: http://www.db.lv/sodien-laikraksta/solis-preti-kapu-turismam-riga-241297.

3. Caune, Andris. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem : Pārdaugavas iedzīvotāji 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma atklātnēs. Rīga : Zinātne, 1998. 238.lpp. ISBN 5-7966-1163-1.

4. Caune, Andris. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem : Pārdaugavas iedzīvotāji 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma atklātnēs. Rīga : Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2012. 272.lpp. ISBN 978-9984-824-25-3.

5. Gavars, Valdis. Torņakalna kapi ir Rīgas vēstures liecība [tiešsaiste]. [Rīga] : DELFI, 2013 [skatīts 2013-11-03]. Pieejams: http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/riga/valdis-gavars-tornakalna-kapi-ir-rigas-vestures-lieciba.d?id=43778002.

6. Gavrilova, Vija. Tos kapus, tos kapus sakopjat! Pārdaugava, Nr.8, 1990, 14.lpp.

7. Grīnvalde, Ilze. Torņakalna senčiem mierīgāka gulēšana. Rīgas Balss, 1996, 11.nov., 1., 3.lpp. ISSN 1407-3927.

8. Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 „Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” [tiešsaiste]. Rīga : Latvijas Vēstnesis, 2010 [skatīts 2011-09-27]. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=213581&from=off.

9. Kapsētu pārvalde [tiešsaiste]. [Rīga] : Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, 2011 [skatīts 2011-09-27]. Pieejams: http://mvd.riga.lv/lv/departaments/kapsetu_parvalde/.

10. Rīgas domes 23.02.1999. lēmums Nr.7108 „Par Rīgas kapsētu attīstības un apsaimniekošanas koncepciju” [tiešsaiste]. [Rīga] : Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, 2011 [skatīts 2011-09-27]. Pieejams: http://mvd.riga.lv/lv/normativie_aktii/?ctype=9114&crel=10162&ckey=0&filter=Atlas%C4%ABt.

11. Spandegs, Uģis. Torņakalna kapi - piemiņas vieta vai izgāztuve? Vakara Ziņas, 1995, 23.janv., 6.-7.lpp.

12. Torņakalna kapi. No: Latvijas Enciklopēdija. 5.sēj. Rīga : SIA „Valērija Belokoņa izdevniecība”, 2009. 527.lpp. ISBN 9984-9482-0-X.

13. Torņakalna kapi. No: Rīga : enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 687.lpp.

14. Apbedīšanas pakalpojumu kantoris paziņo... Rīgas Balss, Nr. 28 (1964, 3. febr.), 7. lpp.

 

Informāciju sagatavoja:

Velga Bāliņa, Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB);

Kristina Papule, RCB Torņakalna filiālbibliotēka

 

Nav notikumu

    Birkas