Rita Drīzule bija folkloras pētniece, daudzu tautasdziesmu publicējumu sastādītāja 

Folkloriste Rita Drīzule dzimusi Galgauskas pagasta "Lielpurvos" zemnieka ģimenē.

1946. gadā beigusi Madonas vidusskolu

1954. gadā beigusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti 

Kopš 1954. gada sākusi darboties folkloristikā:

• 1954-1955 Zinātņu akadēmijā Etnogrāfijas institūtā
• 1956-1992 folkloras institūtā Literatūras, folkloras un mākslas institūtā

 Piedalījusies folkloras vākšanas ikgadējās ekspedīcijās, pētījusi latviešu tautasdziesmu ētikas, estētikas un mitoloģijas problēmas.

Publicējusi rakstus un pētījumus par dažādām folkloras tēmām – bāreņu dziesmām, gadskārtu ieražām, mitoloģiju, latviešu un lietuviešu tautasdziesmu sakariem. Viņa sastādījusi tautasdziesmu izlases:

• 1970 "Dziedot mūžu nodzīvoju"; 
• 1982 "Kad saulīte rotājas"; 
• 1994 "Balta gāja sērdienīte"; 
• 1989 "Liepu laipa" (1989) ar Skaidrītes Lasmanes ievadu.

Liepu laipa ir kā tautas garīgā laipa, ko katra paaudze nodod tālāk nākamajām, gudrs padoms, kā nodzīvot pilnvērtīgu mūžu.

Rita Drīzule piedalījusies izlases "Latviešu tautasdziesmas" (3, 1957), zinātniskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" (1-5, 1979-1989) sagatavošanā.

Viņa tulkojusi no vācu valodas folklorista, reliģijas vēsturnieka Haralda Biezā grāmatu "Seno latviešu galvenās dievietes" (1998), kurā sniegta bagātīga informācija par sieviešu kārtas dievišķām būtnēm, kas ir viena no ievērojamākām parādībām latviešu reliģijā. Rita Drīzule pētījusi arī Jāņu dziesmu mītu un rituālu (Karogs, 1991, 5-6).