Roberts Deguts

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
04.03.1899
Miršanas datums:

Tēva vārds:
Jānis
Papildu vārdi:
Kristiāns
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, Jūrnieks, Neatkarības kauju dalībnieks, Strēlnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīga, Lāčupes (Lācara) kapi

Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.

Dienējis: 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons (pulks)

Apbalvots:

  • 12.1916, Svētā Jura 4. šķiras krusts, Nr. 742633

Papildus informācija:

DEGUTS Roberts Jāņa d.

 

Kristiāns Roberts Deguts (vācu: Chistian Robert  Degolneek al. Degut ; krievu: Кристiянъ Робертъ  Деголнеекъ) dzimis 19.02.1899 (pēc v. s.) plkst. 9 vakarā strādnieka Jāņa Deguta un viņa sievas Dārtas (dzim. Biezbārde) ģimenē kā jaunākais no trim bērniem. Dzimšanas vieta – Mīlgrāvis, Rīga.  

Kristīts 27.02.1899 (pēc v. s.) Daugavgrīvas ev. lut. draudzē. Mājās kristījis skolotājs. Kūmas: Kristiāns Degolnieks, strādnieks; bērna tēvs; Dārta Degolniece, dzim. Reinfelde, sieva. [1]

Brālis – Jēkabs; māsa – Marija Minna.

Ticība: luterticīgs.

Tautība: latvietis.

Pavalstniecība – Latvijas. Pilsoņa iekšzemes pase saņemta 09.12.1921.

Pēc Krievijas impērijā pieņemtā iedzīvotāju šķiriskā sadalījuma piederējis Bauskas apriņķa Mežotnes pagasta zemniekiem – nodokļu maksātājiem.

Pakļauts karaklausībai: [5]

  • karadienests Krievijas impērijas armijā. 1915. g., 16 gadu vecumā, kā brīvprātīgais iestājies 6. Latviešu strēlnieku bataljonā [7] (vēlākajā 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā). Cīnījies 1916. g. Ķekavas kaujās. Gan marta, gan jūlija uzbrukumos ievainots. [7] Apbalvots ar Svētā Jura IV šķiras krustu. [10] Piedalījies Ziemassvētku kaujās, ievainots. [7]
  • karadienests Padomju Latvijas armijā. [3] Piedalījies Krievijas pilsoņu karā; 
  • karadienests Latvijas armijā. Piedalījies Latvijas  Neatkarības kara kaujās gan pret bermontiešiem, gan arī pret lieliniekiem Latgales [7] frontē kā 12. Bauskas kājnieku pulka kareivis. Atvaļināts līdz turpmākam rīkojumam. [5]

Ievainots esmu trīs reizes: cauršauta roka, seja un kāja.

Pirmo ievainojumu dabūju 16. marta kaujā pie Ķekavas. Toreiz mēs, strēlnieki, iebrukām vācu otrā līnijā, kur saņēmām daudz gūstekņu. Vāci nāk pretuzbrukumā, mūs apber no visām pusēm – i ar rokas, i ar lielgabalu granātām, tāpat ar ložmetēju un šauteņu uguni. Mūsu rindas paliek galīgi retas – kaimiņu redz tikai par gabalu. Iet plāni, bet atkāpties i nedomājam: pats komandiers, pulkvedis Balgalvis, ar mums. Bija dūšīgs kareivis un goda vīrs. Un tā turamies uz nebēdu. To redzēdami, gūstā saņemtie vācieši, uzlasījuši mūsu kritušo šautenes un nu vaso arī no muguras. Tanī brīdī mani ievainoja. Pakritu un domāju – visam beigas. Te, skatos – kazaki, kur gadījušies, kur ne – kapā vāciešus kā kāpostu galviņas. Un tā toreiz paglābos. Dabūju Jura krustu. Otrreiz mani ievainoja tanī pat gadā jūlija kaujās pa labi no Bauskas šosejas. Labi, ka vēl tā: toreiz mūsu bataljona rindas palika pavisam šķidras. Kad atnācu atpakaļ no slimnīcas – vairs gandrīz nevienas pazīstamas sejas. Trešo ievainojumu dabūju 4. janvārī 1917. gadā Ložmetēju kalnā, ejot pastiprinātā izlūkošanā. Kad šoreiz izveseļojos un atnācu atpakaļ pulkā, tad tādas sajūsmas vairs nebija – bija jau revolūcija, komitejas. Vēl gan vienu reizi mēs, vecie strēlnieki, gājām kaujā ar sajūsmu. Tas bija jau pie Nītaures, kad teica – mēs ejam atsvabināt Rīgu un pulkvedis Briedis vadot šo operāciju. Bet, kad vācieši mūs atsita, tad gan par karošanu vairs neviens nedomāja.

Un tomēr vēl karojām. Ko lai citu būtu iesākuši,  kad tā bija vienīgā izeja.

No citām frontēm vēl iznāca būt ziemeļos pret somiem un tad Kolčaka frontē. Bet kas nu tā bija vairs par karošanu? No latviešu strēlniekiem pulkos bija palicis vairs tikai nosaukums, vairāk krievu strādnieku un matrožu, nekā latviešu.

Esmu vairāk kā divus gadus nodienējis arī Nacionālajā armijā, piedalījies atbrīvošanas karā. Kad redzēju, ka nav vairs nekā prātīga, bet Latvijā cīnās par savu valsti, 1919. gada sākumā pārmanījos dzimtenē. Iznāca karot i pret Bermontu, i Latgales frontē, tomēr laimīgi – nedabūju ne mazāko skrambu.  

Tagad, ja vēl iznāks karot, nestāšos brīvprātīgi. Pārāk daudz karots, nav vairs tās sajūsmas, kas bija veco strēlnieku laikā… [7]

Laulājies ar Katrīnu Olgu Ansoni [5] (26.05.1898, Mežotnes pagasts - ?) [4] 21.01.1922 Rīgas Dzimtsarakstu nodaļā. [5]

Dzīvojot Bātes pagastā, cietis negadījumā. 01.09.1924 braucis ar līdzbraucēju pa Bātes-Vaiņodes šoseju vienjūga ratos. Garāmbraucējs aizķēris vienjūgu, kā rezultātā līdzbraucējs gājis bojā, bet Deguta ratiem salauzta ilkss. [6]

Nodarbošanās: jūrnieks, [5] vēlāk strādnieks. [8] 20. gs. četrdesmitajos gados strādājis rūpnīcā “Vairogs”. 1945. g. janvārī ķeta lietuves veidotājs Roberts Deguts mēneša programmu izpildījis par 150 %, [11] taču jau nākamajā gadā izpelnījies nosodījumu par darba disciplīnas graušanu rūpnīcā – gada pirmajā ceturksnī mazsvarīga iemesla dēļ tēraudlietuves veidotājs R. Deguts nokavējis 23 darba dienas. [9]

Dzīvojis Rīgā, M. Dammes muižas ielā 25; [2] Dammesmuižas (Zentenes) ielā 25-1; Stabu ielā 93-33; Pļavas ielā 2-31; Mūkupuru ielā 24-1; Mūrnieku ielā 4-11; Aizputes apriņķa, Bātes pagasta “Dobeļos” un “Vītiņos”. [5] 1928.  g. uzturējusies Jūrmalā, Ķemeros, Zaļā ielā 25. [8]

Apbedīts Rīgas rajonā, Lācara kapsētā (Rīga, Lāčupes kapsēta).

Avoti:

  1. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Daugavgrīvas (Dünamünde); 1896-1904 latviešu, vācu. Dzimušie; 131. kadrs, 42. ieraksts.
  2. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Mājas grāmatas; Rīgas pilsētas; Mazā Dammes muižas 25; 8. kadrs.
  3. LVVA, P-1 f., 2. apr., 256. l., 192. lp.
  4. LVVA, 2996. f., 4. apr., 4408. l.
  5. LVVA, 2996. f., 4. apr., 4409. l.
  6. B. Provinces policijas iestādes. Nelaimes gadījums. Policijas Vēstnesis, Nr. 70 (1924, 9. zept.), 2. lpp.
  7. Deguts, Roberts. Trihs grenadeeri / Roberts Deguts, Andrejs Adamsons, Jekabs Behrsiņsch. Pehdejā Brihdī, Nr. 121 (1932, 2. jun.), 6. lpp.  
  8. Ieradušos peldviesu saraksts : 2. jūlijā. Ķemeru Ziņas, Nr. 2 (1928, 15. jūl.), 8.-9. lpp.
  9. Māls, E. Nesaudzīgi cīnīties pret darba kavējumiem. Cīņa, Nr. 126 (1946, 1. jūn.), 3. lpp.
  10. Roberts Deguts [tiešsaiste]. [B. v.] : Nekropole.info, 2017 [skatīts 2017-08-13]. Pieejams: https://nekropole.info/lv/Roberts-Deguts.
  11. Sekosim labāko priekšzīmei. Cīņa, Nr. 5 (1945, 21. febr.), [1.] lpp.

Avoti: atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Dārta DeguteDārta DeguteTēvs14.09.185807.06.1934
        2Jānis DegutsJānis DegutsTēvs30.05.186400.00.1918
        3
        Jēkabs DegutsBrālis00.00.1891
        4Marija VulfsoneMarija VulfsoneMāsa26.04.1895
        5Herberts VulfsonsHerberts VulfsonsBrāļa/māsas dēls29.10.192030.10.1989
        6Augusts VulfsonsAugusts VulfsonsSvainis16.01.189130.04.1952

        28.07.1914 | Sākas pirmais pasaules karš

        Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp Sabiedrotajiem Antantes (Antante (no franču entente - saprašanās) bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp Lielbritāniju, Franciju un Krieviju vadībā) vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm (Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība- ietilpa Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija un Bulgārijas cariste) otrā pusē, kas ilga no 1914. 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karš tika dēvēts arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus. Karā kopā ar ieročiem rokās cīnījās 65 miljoni vīru. Vairāk kā 10 miljoni krita kaujas laukā, 8 miljoni pazuda bez vēsts, vairāk kā 20 miljoni guva ievainojumus.

        Pievieno atmiņas

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas

        Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.

        Pievieno atmiņas

        Birkas