Čikāgā slimnīcā pēc ilgas un smagas slimošanas 77 gadu vecumā 9. novembrī veļu valstī aizsaukts režisors un aktieris Valdis Hermanis. Viņš bija rīdzinieks, skatuves izglītību ieguvis Zeltmata dramatiskos kursos un no viņa 50 gadu ilgās teātra darbības neatkarīgā Latvijā norisusi lielākā daļa. Divdesmitajos gados viņš vadīja režijas un piedalījās kā tēlotājs Latv. Kultūras veicināšanas biedrības un Latv. nacionālās jaunatnes dibinātos teātra ansambļos. Vēlākajos gados Aizsargu štāba uzdevumā Hermanis lauku centros iestudēja lugas vairāk nekā 100 vietās. Būdams lielisks organizators, viņš iestudēja un vadīja plaša apjoma brīvdabas izrādes: A. Grīna "Karoga meklētāji", kurā piedalījās 600 karavīru Kauguru dumpja tēlojumā, Raiņa "Uguni un nakti", Blaumaņa "Skroderdlenas Silmačos" u.c. Bēgļu gaitas Hermani noveda Zalcburgā, bet ierodoties ASV viņš, sadarbībā ar Rīgas laika draugu Otto Krollu, dibina Čikāgas latviešu teātri, ko atklāj 1951.gadā. Veiksmīgi sākto darba cēlienu pārtrauc akūtā slimība /arthritis/. Viņa pēdējais iestudējums teātrī bija 1957.gadā - J. Pētersona "Pieklīdušais kaķēns". Hermaņa lomu ampluā bija daudzpusīgs, bet īsti savā elementā viņš jutās raksturkomlķos. Līdztekus teātra darbam Hermanis aktīvi piedalījās Čikāgas sabiedriskl kulturālajos pasākumos, sevišķi latviešu radio raidījumos. Kad Čikāgas latviešu aktieru saime 1965.g. rīkoja viņa 50 darba gadu atceri, viņš tajā ieradās balstoties uz spieķīša, bet slimībai progresējot, pēdējos pāris gadus bija spiests pilnīgi atteikties no jebkura sabiedriska darba. Viņš bija iemantojis daudz sirsnīgu draugu un viņa skatuves kolēģi augsti vērtēja viņa atsaucību. 12. novembrī, ziediem rotātā Nllsona bēru namā, pulcējās kupls viņa izvadītāju pulks. Svētbrīdi vadīja māc. Ed. Pavasars no Hamiltonas. Aizgājēju guldīja Mount Olive kapsētā.

Avots: Laiks, 19.11.1969