Rūdolfs Austriņš

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
25.08.1891
Miršanas datums:
15.11.1937
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Ivanovich
Papildu vārdi:
Рудольф Иванович Аустрин
Kategorijas:
Militārpersona, karavīrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Čekists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Maskava, Donas Kapsēta, (Donskoe, Donskoje)

Latviešu izcelsmes PSRS politiķis, kurš pārsvarā darbojies PSRS represīvajās struktūrās, bijis "troikas" loceklis. Pats represēts un nošauts Komunistiskās partijas organizēto nekrievu tautību genocīda (etnocīda) reresiju laikā PSRS 1937. gadā par to, ka latvietis.

Dzimis latviešu ģimenē, Valmierā. Apguvis burtliča amatu.

1907. gadās iestājies LSDSP

1912. gada augustā arestēts par pretvalstisku marksistisku darbību

1912. gada novembrī atbrīvots

1914. gada jūnijā arestēts par pretvalstisku marksistisku darbību, atbrīvots pēc 7 dienām 

1915. gada jūlijā arestēts par pretvalstisku marksistisku darbību un ieslodzīts uz 3 gadiem

1917. gada 19. martā amnestēts. 

1. Pasaules karā nav piedalījies.

1917. gadā ievēlēts par Valmieras strādnieku padomes deputātu priekšsēdētāju.

Pēc 1917. gada lielinieku apvērsuma - Valmieras strādnieku deputātu izpildkomitejas priekšsēdētājs.

1918. gada februārī cariskās Krievijas okupētās Vidzemes daļu okupē Vācijas karaspēks un Austriņš tiek nozīmēts "partijas darbam" Penzā. Ievēlēts par lielinieku partijas Penzas guberņas izpildkomitejas locekli, sociālās nodrošināšanas nodaļas vadītāju, pēc tam guberņas Ārkārtas komitejas priekšsēdētāju.

1918.-1921. Penzas guberņas Ārkārtas komitejas priekšsēdētājs un kolēģijas loceklis. 

1921.g. Penzas guberņas Ārkārtas komitejas Slepenās daļas pilnvarotais 

1922.g. Valsts Ārkārtas komitejas Slepenās daļas 9. vēlāk 2. nodaļas priekšnieks

1922.g. Saratovas guberņas Galvenās politiskās pārvaldes priekšnieks

1925.- 1929.g. Galvenās politiskās pārvaldes slepenās daļas (СО ОГПУ) 3. nodaļas priekšnieks

1929.g- 1937.g  Ziemeļu novada (по Северному краю) NKVD pilnvarotais pārstāvis.

No 1937. gada 14. marta līdz 22. jūlijam Kirovas apgabala NKVD priekšnieks. 

1937. gada 22. jūlijā arestēts (?)

No 1937. gada 30. jūlija uz pavēles № 00447 pamata iecelts par "īpašās troikas" locekli (pretruna- atradies jau arestā=> troikas sastāvā piedalīties nevarēja)

1937. gada 15. novembrī ar NKVD Komisijas un PSRS Prokurora pavēli "īpašā kārtībā" apsūdzēts par piedalīšanos "kontrrevolucionārā sazvērestībā" un nošauts tajā pašā dienā. Apglabāts Donas kapsētā.

1956.g. 19. septembrī reabilitēts

 

***

Dzimis 1891. gadā, г.Вольмар Лифляндской губ.; латыш; низшее;

начальник УНКВД по Кировской обл., старший майор госбезопасности..

Dzīvoja: Киров, ул.Ленина, д.97..

Arestēts: 1937. gada 22. jūlijā.

Notiesāts: в особом порядке .

Nošauts: 1937. gada 15. novembrī.

Apglabāts: место захоронения - Москва, Донское кладбище.

Reabilitēts: 1956. gada 19. septembrī. ВКВС СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Донской крематорий

Avoti: wikipedia.org, memo.ru

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        20.12.1917 | Viskrievijas Ārkārtas komisija

        Viskrievijas ārkārtas komisija cīņai ar kontrrevolūciju, spekulāciju un sabotāžu (VĀK) (krievu: Всероссийская чрезвычайная комиссия по борьбе с контрреволюцией и саботажем при СНК РСФСР, ВЧК) vai nereti arī Čeka (no krievu: ЧК) bija pirmā lielinieku organizētā politiskā policija, kurai piemita arī slepenpoliciju represīvās funkcijas. Tā tika izveidota 1917. gada 20. (7.) decembrī un pastāvēja līdz 1922. gadam, kad pēc Krievijas pilsoņu kara aktīvās fāzes beigām to reorganizācijas rezultātā iekļāva Valsts Politiskajā pārvaldē.

        Pievieno atmiņas

        01.07.1937 | Ar Komunistiskās partijas CK rīkojumu sākās Staļina represijas. 2 gados nogalina līdz 1.2 miljoniem, pārsvarā nacionālās minoritātes

        Lielais terors sākās ar PSKP CK telegrammām visām PSKP partiju nodaļām ar uzdevumu sagatavot "politiski neuzticamo" sarakstus. Drīz represijas pārgāja jaunā - nacionālā fāzē un par "neuzticamiem" tika uzskatīti visi nekrievi gan valsts pārvaldē, gan armijas vadībā un sākās "nacionālās operācijas", kuras skāra vairākus desmitus PSRS mazākumtautības (izņemot krievus). Vēlāk, 7 mazākumtautu pārstāvji no savām vēsturiskām dzīves vietām tika izsūtīti 100% Pēc padomju arhīvu datiem 1937.-1938. gadā NKVD arestēja 1 548 366 cilvēku, no kuriem 681 692 tika nošauti. Pēc citiem datiem šo divu gadu laikā nogalināto skaits ir lielāks - 950 000 līdz 1,2 miljoniem.

        Pievieno atmiņas

        13.07.1937 | Izdota NKVD slepenā pavēle par nošaujamo kvotām pa PSRS reģioniem

        Pievieno atmiņas

        30.07.1937 | NKVD pavēle № 00447. Padomju Savienībā "troikas" iegūst tiesības pasludināt un izpildīt nāves sodus "tautas ienaidniekiem"

        Pievieno atmiņas

        Birkas