Mūsdienās - Ternejas parks.

Kapsēta atklāta 1768.gadā, kad bija aizliegts līķus apglabāt baznīcās un ap tām. Apglabāšana Ternejas kapsētā ar likumu aizliegta 1929.gadā. Kapsētu par nepieņemamu uzskatīja Rūjienas rajona kompartijas komitejas darboņi, kuriem pa savas ēkas logiem Rīgas ielā 14 bija jāskatās uz kapsētas mūriem. 1952. gadā to nolīdzināja un nosauca par Komjaunatnes parku. Piemiņas akmeņus, pieminekļus, kapu akmens apmales pārveda pāri Skolas ielai uz Sadzīves pakalpojumu kombināta akmeņu drupinātavu, kas bija ierīkota Pareizticīgo baznīcā, kur salcināt akmeņus ielu bruģēšanai. Bijušajā kapsētā mūsdienās uzstādītas vairākas piemiņas zīmes un pieminekļi:

- piemiņas akmens politiski represētiem, kas atklāts 1995.gada 14.jūnijā;
- piemiņas akmens apbedījuma vietā Rūjienas luterāņu draudzes mācītājam, latviešu tautasdziesmu vācējam Gustavam Bergmanim (1749 — 1814);
- piemiņas akmens apbedījuma vietā draudzes skolas skolotājam, ērģelniekam, koru vadītājam, pirmo latviešu dziesmu svētku Dikļos (1864) virsdiriģentam Ernestam Aleksandram Švecham (1819-1898). Pēc kapu nolīdzināšanas G. fon Bergmaņa un E. A. Švecha kapvietas atzīmējis skolotājs, gleznotājs Jānis Galzons (1912 — 1979).
- piemineklis «Sāpes un mīlestība» atklāts 2001.gada 14.jūnijā un veltīts 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju izvestajiem. Tēlnieks Jānis Zariņš (1913 — 2000).
- piemineklis gleznotājam Ādamam Alksnim (1864 — 1897) — atklāts 1995.gada 28.jūlijā. Granītā darinātā biste novietota uz augsta postamenta, «lai gleznotājs varētu raudzīties pāri uzkalniņam uz savu darbnīcu».