Marks Tvens

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.11.1835
Miršanas datums:
21.04.1910
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Semjuels Klemens
Papildu vārdi:
Mark Twain, Semjuels Lenghorns Klemenss, Samuel Langhorne Clemens, Марк Твен
Kategorijas:
Rakstnieks
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

"Baumas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas..."

"Ja pieņemsi noklīdušu suni, nodrošināsi viņam mierīgu dzīvi, viņš tev nekodīs. Tā ir galvenā atšķirība starp suni un cilvēku."

".Gudrība ir tikai viena, un tai ir zināmas robežas, turpretī var saskaitīt tūkstoš dažādu neierobežotas muļķības veidu"

"Es labāk paklusēšu, lai mani turētu aizdomās par stulbumu, nekā atvēršu muti un izgaisināšu jebkādas šaubas."

 

Aforismu meistars, rakstnieks Marks Tvens (Semjuels Lenghorns Klemenss) dzimis 1835. gada 30. novembrī Misūri štatā jurista ģimenē.

kopš 1939.g. viņa bērnība paiet Hanibalas pilsētiņā Misisipi krastos, kur vēlāk risinās Toma Sojera un Haka Fina piedzīvojumi.

Ģimenes grūto materiālo apstākļu dēļ zēnam nav iespējas iegūt sistemātisku izglītību.

1847. g. viņš sāk strādāt par mācekli tipogrāfijā, pēc tam par burtlici, vēlāk kā locis vada kuģus pa Misisipi.

1861. gadā viņš dodas uz Nevadu, kur atklātas zelta un sudraba raktuves, kādu laiku strādā par zeltraci, tad pievēršas žurnālistikai un drīz kļūst pazīstams kā humorists Marks Tvens.

1864. gadā Marks Tvens pārceļas uz Sanfrancisko. Šai laikā viņš raksta stāstus. Sevišķu lasītāju ievērību izpelnās stāsts ,,Slavenā varde lēkātāja no Kalaverasas” (1865), kur autors izmanto amerikāņu folkloru.

1866. g. Marks Tvens dodas ceļojumā pa Āziju un Eiropu. Vēlāk pēc ceļojuma piezīmēm top grāmata ,,Vientieši aiz robežām” (1869). Izsmiedams Eiropas un Austrumu valstu politisko un garīgo atpalicību un feodālisma paliekas, viņš rāda Amerikas pārākumu, ironizē par reliģijas divkosību.

Šai periodā Marks Tvens sacer galvenokārt humoristiskus stāstus. Viņš pārstrādā arī folkloras sižetus, ieliek tajos jaunu saturu, kas rasts reālajā dzīvē. Stāstā ,,Žurnālistika Tenesijas štatā” (1869) ar pārspīlētiem tēliem Marks Tvens parāda sava laika amerikāņu žurnālistikas stāvokli. 

1871. gadā rakstnieks apmetas Hartfordas pilsētā (netālu no Bostonas) un pilnīgi nododas literārajam darbam.

1875- Daudz satīrisku nodaļu ir pirmajā Marka Tvena romānā ,,Apzeltītais gadsimts” . Marks Tvens ironizē par saviem laikabiedriem, to pērkamību, kukuļņemšanu, liekulību.

1875. gadā nāk klajā apraksti ,,Vecie laiki pie Misisipi”, «Apbrīnojamā Hondūras republika”.

1876.g. Vispopulārākais Marka Tvena darbs ,,Toma Sojera piedzīvojumi”  uzrakstīts ar izcilu māksliniecisku meistarību, tajā daudz humora un aizraujošu piedzīvojumu, ar pārsteidzošu prasmi autors iedziļinājies bērnu psiholoģijā.

Daiļrades sākuma periodā Marka Tvena attieksme pret sabiedrību vēl nav noliedzoša, viņš lolo ilūzijas par brīvības un taisnīguma triumfu Amerikā.

Turpmākajos gados Marks Tvens uzraksta stāstu ,,Lielais apvērsums Pitkernā” (1879), ceļojuma aprakstu ,,Kājām pa Eiropu” (1880), runu ,,Plimutas akmens un tēvi – svētceļnieki” (1881), garo stāstu ,,Princis un ubaga zēns” (1882). Šajā darbā spilgti atklājas Marka Tvena demokrātisms un humānisms.

1883. gadā top Marka Tvena aprakstu krājums ,,Dzīve pie Misisipi”, kuram cauri strāvo Amerikas Dienvidu štatu sadzīves kritika.

Nākamais ievērojamākais Marka Tvena romāns ir ,,Haklberija Fina piedzīvojumi” (1885), kur rakstnieks atkal pievēršas savas bērnības notēlojumam. Taču Haka Fina attieksme pret dzīvi ir nopietnāka nekā Tomam Sojeram. Pārvarēdams daudz grūtību un šķēršļu, Haks lasītāja acu priekšā pieaug, gūst pieredzi un pārveidojas. 

1887. gadā viņš uzraksta satīru ,,Eņģeļa vēstule” (publ. tikai 1946. g.), kur dzēlīgi izsmej biznesmeņu liekulību.

1889. Vēsturiskais romāns ,,Konektikutas jeņkis karaļa Artura galmā”  humora pilna pasaka par britu leģendāro karali Arturu, kas dzīvoja VI gadsimtā, taču darbā ietverts laikmetīgs saturs.

Mazāk pazīstami ir romāni ,,Amerikas pretendents” (1892), ,,Toms Sojers ārzemēs” (1894), garais stāsts ,,Niekalbis Vilsons” (1894).

1895. gadā Marks Tvens dodas lekciju turnejā apkārt pasaulei. Šai laikā Marks Tvens kļūst dzēlīgs satīriķis, brīžiem pat pesimists.

1896. gadā nāk klajā vēsturiskais romāns ,,Žanna d'Arka” par varonīgās Žannas cīņu pret nodevību, liekulību, meliem.

Šai laikā rakstnieks pārcieš smagas personiskas nelaimes, kas iedragā viņa fiziskos un garīgos spēkus. Dziļš pesimisms jūtams garajā stāstā ,,Noslēpumainais svešinieks” (1898). Vienā no nozīmīgākajiem šī perioda stāstiem - pamfletā ,,Cilvēks, kas piekukuļoja Hedliburgu” (1899) rakstnieks kritizē sava laika sabiedrību, atmasko šauru prakticismu un iedzīvošanās kāri.

Izcilu vietu Marka Tvena daiļradē ieņem publicistika, 1900. gadā viņš sāk uzstāties ar antiimperiālistiskām runām. Plaši pazīstams Marka Tvena pamflets ,,Savienotās Linča Valstis” (1901). Tajā rakstnieks asi nosoda rasu diskrimināciju. Neticība demokrātijai jaušama pamfletos ,,Aizstāvot ģenerāli Funstonu” (1902), ,,Karaļa Leopolda monologs” (1905).

Marks Tvens atbalsta Krievijas 1905.-1907. gada revolūciju, 1906. gadā viņš tiekas ar M. Gorkiju.

Rakstnieku arvien vairāk satrauc cilvēces nākotne, asa satīra un sarkasms par baznīcu un reliģiju izskan ,,Vēstulēs no Zemes”. Grāmata nāk klajā tikai 1962. gadā.

1909. gadā Marks Tvens smagi saslimst, viņš miris 1910. g. 21. aprīlī Redingas pilsētā, Konektikutas štatā.

Ja sākuma periodā rakstnieka daiļradei galvenokārt ir humoristisks raksturs un reizēm ieskanas romantiskas notis, tad vēlāk viņa stilu raksturo groteska un pārspīlējumi, ironija mijas ar rūgtu sarkasmu un dzēlīgu satīru.

Avoti: wikipedia.org, liis.lv, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Maria  AndreyevaMaria AndreyevaPaziņa04.07.186808.12.1953
        2Maksims GorkijsMaksims GorkijsPaziņa28.03.186818.06.1936
        3Viljams Rendolfs HērstsViljams Rendolfs HērstsDarba devējs29.04.186314.08.1951
        Birkas