Sigismunds II Augusts Jagello

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
01.08.1520
Miršanas datums:
07.07.1572
Papildu vārdi:
Zygmunt II August, Žygimantas II Augustas, Жыгімонт Аўгуст, Jogaila
Kategorijas:
Karalis, Muižnieks, Valdnieks
Tautība:
 lietuvietis, itālis, polis
Kapsēta:
Kraków, katedra na Wawelu

Sigismunds II Augusts no 1548. gada līdz savai nāvei 1572. gadā bija pēdējais Jagellonu dinastijas valdnieks - Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis. Kopš 1561. gada - arī Livonijas valdnieks.

Kā Polijas karalis Sigismunds svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas kungs un mantinieks", kas norādīja uz to, ka pēc savienības līguma parakstīšanas ar Livoniju pret kopējiem ārējiem ienaidniekiem- Krieviju un Zviedriju, viņam bija tiesības uz tās valdnieka pārmantojamo titulu:

"Sigismunds Augusts, no Dieva žēlastības karalis Polijai, lielhercogs Lietuvai, tāpat Krakovijas, Sandomirijas, Siradijas, Lančicijas, Kujāvijas, Kijevijas, Rutēnijas, Volīnijas, Prūsijas, Mazovijas, Podlēzijas, Kulmas, Elbingas, Pomerānijas, Žemaitijas, Livonijas u.c. kungs un mantinieks."

POLISH LITHUANIAN COMMONWEALTH

Sigismunds II Augusts bija Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Jagaiļa mazmazdēls. Par karali viņš kļuva pēc sava tēva Sigismunda I nāves.

Viņa valdīšanas laikā 1561. gadā parakstīja Viļņas ūniju, saskaņā ar kuru Livonijas konfederācija nonāca Sigismunda II Augusta pakļautībā, bet Gothards Ketlers saņēma valdījuma daļu Livonijas - Kurzemi un Zemgali, kuru pārvaldīja kā Polijas karaļa vasalis.

1569. gadā tika noslēgta Ļubļinas ūnija un Polijas karaliste ar Lietuvas lielkņazisti kļuva vienota valsts.

Sigismunds II Augusts bija trīsreiz precējies, tomēr viņam nebija bērnu, tādēļ pēc karaļa nāves izbeidzās Jagellonu dinastija, Polijas kronis kļuva vakants un karaliste kļuva par federālu monarhiju, kurā karalis tiek ievēlēts.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Karaliskā pils VaršavāKaraliskā pils Varšavānav precizētade, en, lv, pl, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Sigismunds I Vecais JagelloSigismunds I Vecais JagelloTēvs01.01.146701.04.1548
        2Bona SforcaBona SforcaMāte02.02.149419.11.1557
        3Anna JagelloneAnna JagelloneMāsa18.10.152309.09.1596
        4Katharina JagiellonicaKatharina JagiellonicaMāsa01.11.152616.09.1583
        5Sophia JagiellonicaSophia JagiellonicaMāsa13.07.152228.05.1575
        6Isabella JagiellonicaIsabella JagiellonicaMāsa18.01.151915.09.1559
        7Barbara RadzivilaBarbara RadzivilaSieva06.12.152008.05.1551
        8Vladislavs II JagelloVladislavs II JagelloOnkulis01.03.145613.03.1516
        9Jans I Olbrahts JagelloJans I Olbrahts JagelloOnkulis27.12.145917.06.1501
        10Sophia Jagiellon of PolandSophia Jagiellon of PolandTante06.05.146405.10.1512
        11Sigismunds III VāsaSigismunds III VāsaBrāļa/māsas dēls20.06.156630.04.1632
        12Ferdinands I Svētās Romas ImperatorsFerdinands I Svētās Romas ImperatorsSievas/vīra tēvs10.03.150325.07.1564
        13Stefans BatorijsStefans BatorijsSvainis27.09.153312.12.1586
        14Juhans III VāsaJuhans III VāsaSvainis27.06.153717.11.1592
        15Kazimirs IV JagelloKazimirs IV JagelloVectēvs30.11.142707.06.1492
        16Vladislavs II JagelloVladislavs II JagelloVecvectēvs00.00.134801.06.1434
        17Albrehts HohencollernsAlbrehts HohencollernsBrālēns/māsīca17.05.149020.03.1568
        18Vilhelms no BrandenburgasVilhelms no BrandenburgasBrālēns/māsīca30.06.149804.02.1563
        19Nikolajs Radvils MelnaisNikolajs Radvils MelnaisDraugs, Padotais04.02.151529.05.1565
        20Ivans IV BargaisIvans IV BargaisPretinieks25.08.153028.03.1584
        21Magnuss Kurzemes bīskapsMagnuss Kurzemes bīskapsPretinieks26.08.154018.03.1583
        22Gothards KetlersGothards KetlersPadotais02.02.151717.05.1587

        18.10.1558 | Karalis Sigismunds II Augusts nodibina pasta satiksmi starp Krakovu un Venēciju

        Pievieno atmiņas

        28.11.1561 | Livonija paraksta Viļņas ūniju un kļūst par Polijas-Lietuvas vasali

        Pievieno atmiņas

        05.03.1562 | Rīga ratificē Viļņas ūniju. Beidz pastāvēt Livonijas ordenis. Izveidotas Kurzemes- Zemgales un Pārdaugavas hercogistes

        Pievieno atmiņas

        12.02.1564 | Zygmunt II August scedował na Koronę Królestwa Polskiego dziedziczne prawo Jagiellonów do władania Wielkim Księstwem Litewskim.

        Pievieno atmiņas

        01.07.1569 | Ļubļinas ūnija

        Ļubļinas ūnija bija Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas karalistes apvienošanās.

        Pievieno atmiņas

        18.03.1625 | Kurzemes hercogs Frīdrihs dāvā Liepājai pilsētas tiesības

        Pievieno atmiņas

        28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa

        Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas