Sofija Kovaļevska – Saukta arī par Sonju Korvinu- Krukovsku.

Dzīvojusi no 1850. līdz 1891. gadam. Dzimusi Krievijā. Izcila matemātiķe un cīnītāja par sieviešu tiesībām. Bērnībā viņu sajūsmināja kāds plakāts pie sienas viņas mājās, uz kur bija piezīmes par Mihaila Ostrogradska darbu par diferenciāļa un integrāļa aprēķiniem. Krievijas universitātēs sievietes neuzņēma un Sofijas tēvs neļāva meitai doties prom no mājām vienai, tādēļ viņa apprecējās ar simpātisku paleontoloģijas studentu (Vladimiru Kovaļevski), lai varētu doties uz ārzemēm un turpināt studijas. Sofijas Kovaļevska devās uz Heidelbergas universitāti, taču mācījās tajā tikai brīvklausītājas statusā. Pasniedzēji ļoti augstu vērtēja viņas apdāvinātību un ieteica viņai pārcelties uz Berlīni mācīties pie Karla Veierštrāsa, ko tolaik uzskatīja par labāko laikmeta matemātiķi. Arī Berlīnē, tāpat kā Heidelbergā būdama sieviete viņa nevarēja būt pilntiesīga studente, taču Veierštrāss pieņēma viņu kā privātskolnieci. Pateicoties Veierštrāsam,

1874. gadā Sofija Kovaļevska ar izcilību ieguva doktora grādu matemātikā Getingenes universitātē. Pēc tam matemātiķe atgriezās Krievijā. Pēc tam viņai piedzima meita, bet vīrs ekonomisku problēmu dēļ izdarīja pašnāvību. Sofija Kovaļevska nodarbojās ar zinātniskās fantastikas romānu rakstīšanu, tie tulkoti vairākās valodās. 1888.gadā viņa atgriezās Berlīnē. Strādājusi par privāto profesori arī Stokholmas universitātē. 1888. gadā ieguvusi Šveices Zinātņu akadēmijas balvu un katedras vadītājas vietu (Tas ir pirmais gadījums moderno laiku vēsturē, kad sieviete tika uzaicināta par katedras vadītāju kādā Eiropas universitātē). Tai pat gada zinātniece kļuva par Krievijas Zinātņu akadēmijas locekli.

Mirusi ar gripu 1891. gadā.