Dzimis Smelteros (Ūzgolā). S. Cakula dzīves gaitas ir labs piemērs, kā cilvēks ar stipru gribu, centību un darba mīlestību var gūt labus panākumus.

Jau no agras jaunības S. Cakuls ir rūdījies dzīves skolā, iesaistoties smagos darbos tēva saimniecībā. Kad Staņislavam ir tikai 14 gadu, viņa tēvs pāriet tirdzniecības darbā, bet 20 ha lielo saimniecību atstāj dēla aprūpē. Cītīgi strādādams no agra rīta līdz vēlam vakaram, S. Cakuls saimniecību nostāda priekšzīmīgā kārtībā. Pamazām vien viņš iegādājas tīrkūlēju, iekārto dēļu zāģētavu, uzbūvē dzirnavas apkārtnes lauksaimnieku vajadzībām.

Kā priekšzīmīgu lauksaimnieku Latgales Lauksaimniecības biedrību savienība 1930. gadā komandē Staņislavu Cakulu lauksaimnieciskā ekskursijā uz Zviedriju un Dāniju, kur viņš guvis daudz jaunu zināšanu par lauksaimniecību, bet jo sevišķi par lopkopību. Liekot lietā iegūto pieredzi, viņš turpmākajos desmit gados izveido ganāmpulku no tīrasinīgām dāņu govīm, uzbūvē jaunu, modernu lopu kūti ar 1000 litru lielu ūdens rezervuāru un lopu automātisko dzirdināšanu. Viņš arī drenējis un uzlabojis pļavas, ierīkojis vēja turbīnu un veicis daudzas citas vidusmēra zemniekam neierastas lietas.

Staņislavs Cakuls atradis laiku arī sabiedriskam darbam – piedalījies tautas skaitīšanā, aktīvi līdzdarbojies pirmā krejošanas punkta ierīkošanā Varakļānu pagastā, bijis Centrālās piensaimnieku sabiedrības Varakļānu nodaļas valdes loceklis, zemes vērtēšanas komisijas priekšsēdis un citos sabiedriskos amatos.

Pēc otrā pasaules kara S.Cakuls ar ģimeni dzīvojis ASV, kur arī aizgājis aizsaulē. (No latviešu katoļu mēnešraksta “Dzimtenes balss”, 1955. g. nr. 6.)