PSKP biedrs kopš 1944. gada, ilggadējs partijas rajona komitejas vadošais darbinieks, principiāls, nelokāms komunists un nenogurstošs cīnītājs par komunisma celšanu mūsu zemē.

Staņislavs Vindačs dzimis 1913. gadā Rēzeknes apkaimē trūcīga zemnieka ģimenē. Saimniecība nespēja pilnībā apgādāt ar iztikas līdzekļiem ģimeni, kurā bija pieci dēll un viena meita, tādēļ arī Staņislavam tāpat kā viņa brāļiem un māsām agri vajadzēja sākt darba gaitas. Vasarā ganu gaitas un strādājot uz lauka, bet ziemā apmeklējot pagastskolu, S. Vindačam izdevās pabeigt tikai četras klases, bet pēc tēva nāves 1926. gadā rudenī doma par mācībām bija jāaizmirst. Darbs ģimenes saimniecībā no saules lēkta līdz rietam, vergošana uz dzelzceļu un šoseju būvēm, mežniecībā un meliorācijā, budžu lielsaimniecībās - tas viss ierosināja jaunietim nopietni vērot dzīves pretstatus un domāt par tiem. 1940. gadā, kad Latvijā nodibinājās Padomju vara, Staņislavs Vindačs sāk strādāt Rēzeknes pagasta izpildu komitejā, bija tās priekšsēdētāja vietnieks un kļūst par Komunistiskās partijas biedra kandidātu. Viņu nozīmē uz Barkavas pagastu par partorgu, bet pēc tam uz Rēzeknes profesionāli tehnisko skolu par direktora vietnieku politiskajā darbā, kur viņš nostrādā līdz pat Lielā Tēvijas kara sākumam. Kara otrajā dienā S. Vindačs brīvprātīgi iestājās Sarkanās Gvardes rindās un komandēja kaujinieku nodaļu. 194l1. gada rudenī visa šī nodaļa iekļaujas latviešu strēlnieku divīzijā, kas 1941.gada vēlā rudenī un ziemā asiņainās kaujās aizsargāja mūsu Maskavu. Pabeidzis snaiperu kursus, S. Vindačs cīnās ne tikai ar šauteni rokās, bet arī ar kvēlo aģitatora vārdu iedvesmodams karavīrus. Viņš bija rotas komandiera vietnieks politiskajā darbā. 1941.gada 30. decembrī viņu smagi ievainoja un viņš Ilgāku laiku ārstējās kara hospitāļos. Būdams Tēvijas kara ll grupas invalīds, viņš ārstējās Gorkija apgabala Šatkovskas rajona Invalīdu namā. Taču doma par to, ka nevar bargajās kara dienās sēdēt un nekā nedarīt, nedod vlņam mieru. S. Vindačs mācās rēķinvežu kursos. Pēc kursu beigšanas S. Vindačs saņem norīkojumu uz Šatkovskas rajona kolhozu «Trešā piecgade», kur viņš strādā par rēķinvedi un aģitkolektīva vadītāju. 1944. gada Staņislavu Vindaču uzņem VK(b)P rindās. Tā paša gada septembrī Latvijas Komunistiskās partijas CK izsauc S. Vindaču uz Daugavpili, kur viņš trīs mēnešus mācās partijas un padomju darbinieku kursos, un pēc tam LKP CK viņu norīko darbā uz partijas Bauskas apriņķa komiteju par propagandistu. S. Vindačs jūt, ka iegūto zināšanu ir par maz, tāpēc vēl vienu gadu mācās republikāniskajā partijas skolā, kuru pabeidzis, vada Bauskas apriņķa komitejas partijas kabinetu. Nemitīgi pilnveidodams sava darba metodes, Staņislavs Vindačs nenogurstoši strādā, lai šajos pēckara gados plašajās tautas masās propagandētu partijas politiku. Propagandas un aģitācijas nodaļas vadītāja pienākumus viņš veic līdz 1950. gada aprīlim, kad viņu ievēlēja par LKP Bauskas rajona komitejas biroja locekli un uzticēja trešā sekretāra pienākumus. Pēc tam vēl divus gadus nācās mācīties republikāniskajā partijas darbinieku skolā. No 1952. gada līdz 1958. gadam Staņislavs Vindačs, būdams bezgala uzticīgs partijas lietai, veltīdams darbam visus garīgos un fiziskos spēkus, strādā par LKP Bauskas rajona komitejas sekretāru. Taču karā gūtie ievainojumi liek sevi manīt. 1958. gadā viņš aiziet pensijā, bet nepamet iemīļoto darbu. S. Vindačs 1963. gadā atkal atsāka darbu rajona komitejā, šoreiz kā orgdaļas instruktors. Partija un Valdība apbalvojusi viņu ar Lielā Tēvijas kara ordeni, ar Darba Sarkanā Karoga ordeni, ordeni «Goda Zīme» un vairākām medaļām. No mums škīries partijas ideāliem uzticīgs komunists. Mūsu sirdīs viņš vienmēr paliks gaišā piemiņā.

Avots: Komunisma ceļš, 22.11.1966