Staņislavs Zavadskis dzimis 1921. gada 2. februārī Polijas pilsētiņā Džeruki (Dzerucki, Braslavas rajonā, mūsdienu Baltkrievija).

Māte Juzefa Zavadska (Kovaļevska).

1935. gadā četrpadsmit gadu vecumā nelegāli pārgāja Polijas - Latvijas robežu un strādāja par laukstrādnieku Ilūkstes apriņķa Skrudalienas pagastā.

1937. gadā tāpat nelegāli atgriezās Polijā, kur nokārtoja dokumentus un ieguva legālu atļauju iebraukšanai Latvijā. Atkal strādāja Ilūkstes apriņķa Skrudalienas pagastā.

1938. gadā pārcēlās dzīvot un strādāt uz Vidzemi. Vispirms Madonas apriņķa Liezēres pagastu, kur strādāja pie saimnieka Kārļa Baumaņa "Būdās", vēlāk Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagasta "Skanuļos" pie saimnieka Jāņa Putniņa.

1944. gada 8. decembrī, izvairoties no mobilizācijas Sarkanajā armijā, pārgāja nelegālā stāvoklī un pievienojās nacionālajiem partizāniem. Segvārds Pans". Sākotnēji darbojās Artūra Krūmiņa grupā.

Pēc tam, kad Krūmiņš 1947. gadā legalizējās, grupas vadību uzņēmās Laimonis Kļaviņš. Savukārt Zavadskis kļuva par grupas komandiera vietnieku.

1948. gada 6. februārī grupas ziemas bunkuram pie Madonas apriņķa Liezēres pagasta "Timermaņiem" uzbruka MGB karspēks. Tobrīd bunkurā atradās 8 partizāni, kurus komandēja Zavadskis. Uzbrucēju skaits 80. Spēku samērs 1:10. Kaujā krita 5 partizāni, to skaitā divas sievietes, bet trim izdevās izlauzties no aplekuma.

1948. gada 5. jūlijā Kļaviņa grupa Jaupiebalgas pagasta Slieķu purvā ieradās uz LNPA Centrālvidzemes apgabala sapulci. Tajā piedalījās 12 partizāni. Sapulces vietai uzbruka MGB karaspēks 203 karavīru kopskaitā. Spēku samērs 1:17. Kaujā krita 6 partizāni. To skaitā arī Laimonis Kļaviņš. Pēc tam viņa grupas komadēšanu pārņēma Zavadskis. Turpmāk tā ieguva "Pana" grupas nosaukumu.

"Pana" grupas pamatdarbības vietas Cesvaines, Tirzas, Piebalgas apkaimē.

 1954. gadā Pana grupas partizāns Ivars Grabāns smagi ievainoja galvā Cesvaines rajona KGB nodaļas priekšnieku Stepanovu.

 1956. gada 31. oktobrī "Pana" grupa: Stanislavs Zavadskis (Pans), PēterisTirzītis (Vecais) un Ivars Grabāns (Puika) legalizējās pēc tam, kad KGB bija uzmeklējuši Pana māti Polijā un atveduši uz Latviju un viņa staigāja pa Cesvaines apkārtni un nodeva ļaudīm zīmītes ar aicinājumu iziet no meža cerībā, ka tas sasniegs adresātu.

LPSR KGB priekšsēdētājs ģenerālmajors Vēvers personīgi apsolīja Panam brīvu iespēju izbraukt uz Poliju un savu solījumu turēja.

Pēteris Tirzītis un Ivars Grabāns 12 gadus nostrādāja vietējā kolhozā, taču tika saņemti ciet 1968. gadā Prāgas pavasara laikā, sodīti attiecīgi ar 7 un 15 gadiem izsūtījuma

Pēc atgriešanās Polijā S. Zavadskis dzīvoja Lodzā, Sosnowa 13. Strādāja vietējā zeķu fabrikā Sinkeviča ielā 82.

Diemžēl nav zināma S. Zavadska nāves diena. Zināms tikai tas, ka viņš nav ticis represēts no Polijas varas struktūrām, tās gan ir vākušas informāciju, bet 1990. gadā viss iznīcināts, Nacionālās atmiņas institūta arhīvā ir tikai personas kartiņa.

Latvijā dzīvo Staņislava Zavadska meita, pagaidām nenoskaidrota persona.

***

1968. gadā, pēc Prāgas notikumiem, tika arestēti viņi abi. Neatceros, cik Tirzītim, laikam mazāk, bet Grabānam piesprieda tolaik maksimālo pirms nāvessoda - 15 gadus, ko viņš arī no zvana līdz zvanam atsēdēja. Ja kas, viņam pieder absolūtais rekords Latvijas mērogā - viņš visilgāk ir bijis nelegālā stāvoklī - no 1944. gada līdz 1956. gada oktobra beigām - 12 gadi!

Priekšā no kreisās Pēteris Tirzītis (“Vecais”), blakus Staņislavs Zavadskis(“Pans”) un aiz viņiem Ivars Grabāns (“Puika”)