Dziedāšanu mācījies Konservatorijā un karjeru sācis Liepājas operā, un pēc tam kļuva par solistu Nacionālajā operā.

Savu vokālo meistarību Teodors Brilts papildinājis arī Itālijā, Milānā pie profesora Korado, pie kura mācījās arī Rīgā. Tolaik jauns, slaids un izskatīgs Latvijas Nacionālajā operā viņš bija viens no mūsu operešu zvaigznēm kopā ar Lidiju Blumentāli un Vladimiru Ančarovu-Kadiķi. Tieši ar Blumentāli viņš veidoja tradicionālo klasisko operešu pāri, gadījās arī, ka tenora partijas, kaut gan vēlāk operā dziedāja galvenokārt baritona lomas.

Līdzīgi daudziem saviem kolēģiem arī Teodors Brilts pameta Latviju 2. pasaules kara beigās un Vācijā daudz koncertēja latviešu nometnēs, 1948. gada izceļoja uz Kanādu un vadīja dziedāšanas klasi Halifaksas konservatorijā.

1955.gadā laikrakstā "Laiks" mākslinieks saka: "Daudzi tautieši domā, ka esmu aizgājis no skatuves, bet tā tas nav. Dziedu radiofonā, dziedu ar simfonisko orķestri un mana nākošā uzstāšanās operā būs Toskā Skarpias lomā. Liekas, pavasarī atkal dziedāšu arī Rigoletto. Daudz laika paņem darbs konservatorijā, bet operas darbi man ir sirds lieta. Lēnām gatavojos arī lielam koncertam un ceru kādreiz ar to paviesoties arī ASV".