Dzimis 1900. g. 30. jūl. Liezēres pag. Lielstāpeļos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Anna. Brālis Aleksandrs Cīrulis (sk.). Latvietis, pareizticīgs.

Mācījies Kārzdabas pagastskolā, no 1911. g. Rīgas garīgajā skolā.

1. pasaules kara laikā no 1915. g. mācījies Rīgas Garīgajā seminārā (no 1915. g. evakuācijā Ņižņijnovgorodā). 1917. g. pārgājis mācīties uz Tallinas Nikolaja I ģimnāziju (evakuācijā Ņižņijnovgorodas gub.), pēc tam uz Pleskavas Aleksandra I ģimnāziju (beidzis 1918. g.).

1918. g. jūn. atgriezies Latvijā. Mācījies L. Ausēja reālskolā Cēsīs (beidzis 1919. g. pavasarī). 1919. g. 8. jūn. brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), kareivis 5. atsevišķajā Liepājas bataljonā, pēc tam 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, no 1919. g. nov. Armijas saimniecības pārvaldē, dienējis Rīgas zirgu depo, bijis Armijas veterinārās pārvaldes Dezinfekcijas nodaļas vadītājs. 1920. g. sept. atvaļināts no armijas kā medicīnas students (1919. g. iestājies LU).

1923. g. pārgājis studēt uz Tiesību nodaļu.

No 1923. g. strādājis Finanšu ministrijas Rūpniecības departamentā, darbinieks, pēc tam brīva līguma tehniķis, no 1925. g. provētāja jaunākais palīgs (laborants). 1927. g. sakarā ar Finanšu ministrijas reorganizāciju iedalīts darbam Valsts saimniecības departamenta Rūpniecības nodaļā, no 1929. g. provētāja vecākais palīgs. Atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

No 1929. g. dec. jaunākais tiesamatu kandidāts Jelgavas apgabaltiesā, 1930. g. janv. piekomandēts Jelgavas apr. izmeklēšanas tiesnesim, pēc tam strādājis tiesas iestādēs Jelgavā, Jēkabpilī, Talsos, Ventspilī, Tukumā, Aucē, Bauskā.

No 1933. g. dec. Viesītes iecirkņa miertiesneša v. i. (1934. g. jūl. apstiprināts par papildu miertiesnesi Jelgavas apgabaltiesā, 1934. g. okt. par miertiesnesi).

1934. g. febr. beidzis LU Tiesību nodaļu.

1934. g. 13. nov. iecelts par miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā.

Strādājis Cēsu apr. 1. miertiesneša iecirknī, Cēsu–Valkas Zemesgrāmatu nodaļā, no 1936. g. jūl. arī Cēsu cietuma Administratīvās komisijas priekšsēdētājs.

No 1938. g. 1. marta Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 2. civilnodaļā un 2. kriminālnodaļā. 1940. g. 24. maijā iecelts par Sabiedriskās apgādības administratīvās komisijas priekšsēdētāja 1. vietnieku.

Darbojies Nacionālo Latvijas armijas atvaļināto karavīru biedrībā, Cēsu Saviesīgā biedrībā, Vidzemes apg. patronāta biedrības Cēsu nodaļā, Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā.

1921.–30. g. bijis LZS biedrs.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. dec. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis, 1. civilnodaļas tiesnesis.

Miris 1974. g. 21. maijā Rīgā.

Apbalvojumi: Latvijas Akpz.

Precējies 1928. g. ar Līviju Anastasiju Zariņu, meita Silvija (dz. 1930. g. 28. okt.), dēls Ēriks (dz. 1935. g. 17. aug.).

Studentu korporācijas “Latvia” filistrs. A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 216., 217. l.; 7427. f., 1. apr., 1884. l.; EVP; Latvia. 1917–1967. 1968, 100., 101. lpp.

No T. Cīruļa 1940. g. 20. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Esmu dzimis 1900. g. 30. jūlijā Madonas apr. Liezeres pagastā, kur maniem vecākiem pieder 28 ha lielās Stāpeļu mājas, kurās arī tēvs ar māti visu mūžu nostrādājuši. [..] Studentu korporācijā “Latvia” iestājos tādēļ, ka man patika korporācijā sastāvošo studentu disciplinētība un arī tādēļ, ka tur bija par biedriem vairāki man pazīstami studenti, ar kuriem kopā biju apmeklējis vidusskolu un jau tur sadraudzējies.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 217. l., 27. lp.)