Latvijas armijas virsnieks.

Dzimis 1895. gada 28. februārī Gārsenes Indānos.

1915. gadā absolvējis Viļņas ķīmiski tehnisko vidusskolu.

1916. gada oktobrī absolvējis Petrogradas tehnisko artilērijas skolu.

Par kaujās pie Ilūkstes parādīto drosmi un gūtajiem ievainojumiem apbalvots ar Sv. Staņislava ordeni.

1919. gadā dezertējis no LSPR armijas un maijā ieradies tēva mājās. Sācis ap sevi pulcēt partizānu vienību, apkopojis sīkās un izkliedētās grupiņas organizētā vienībā.

1919.g. 13. jūnijā saņēmis piekrišanu savai darbībai no Lietuvas armijas komandiera; šo dienu Indāns uzskata par pirmo iestāšanās datumu Latvijas armijā. Vadīdams savu ap 600 vīru lielo grupu kaujās, kopā ar lietuviešiem padzinis lieliniekus no Daugavas kreisā krasta.

Šajā laikā izpildījis arī Ilūkstes apriņka komandanta pienākumus. Bermontiešu uzbrukuma dienās cīnījies kā izlūku bataljona komandieris.

Ar LKO apbalvots par to, ka 1919.gada maijā-jūnijā, kad Augškurzeme vēl bija dziļā lielinieku aizmugurē, Indāns pēc savas ierosmes apvienoja tur darbojošos atsevišķos partizānu pulciņus un ar savu vienību pastāvīgi traucēja ienaidnieka apgādi ar munīciju un pārtiku, tā piespiežot lieliniekus atkāpties aiz Daugavas.

Vēlāk absolvējis Aviācijas parka lidotāju skolu, pēc tam – Aviācijas skolu un visbeidzot – Vecāko virsnieku kursus.

1928. gada 1. martā cietis lidmašīnas avārijā. 

Latvijas aizsardzības biedrības valdes loceklis.

Žurnāla "Aizsargs" atbildīgais redaktors un viens no autoriem.

1928.–1929. gados militārais atašejs Kauņā.

1938. gadā kļuva par sakaru virsnieku aizsargu aviācijā.

Dienesta pakāpes: 

• kapteinis (1919.),
•  pulkvežleitnants (1925.),
•  pulkvedis (1930.)
• ģenerālis (PSRS, 1940)

Amati:

• diviziona komandiera palīgs (1922.),
• Aviācijas skolas priekšnieks (1923.-1928.; 1929.-1935.),
• civilās aviācijas inspektors (1934.-1940.),
• Aviācijas pulka komandieris (1935.),
• armijas aviācijas priekšnieks (1935.-1940.).

Apbalvojumi:

• Sv. Staņislava ordenis, 
• Lāčplēša Kara ordenis, 
• Triju Zvaigžņu ordenis,
• Viestura ordenis,
• Somijas Baltās Rozes II šķ. ordenis,
• Lietuvas "Vytis" ordeņa I šķ. 3. pak.,
• Aizsargu Nopelnu krusts.
• Igaunijas Kotkarist III šķ. (17.02.1936)
• kara ministra ģenerāļa Mārtiņa Vācieša, tehniskās divīzijas komandiera ģenerāļa Jāņa Kureļa, pulka komandiera un citu augstu militārpersonu pateicības.

Indāna sieva pazīstama kā pirmā aizsardžu organizētāja un priekšniece. 

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 28. augustā iecelts par de iure vēl pastāvošās, bet jau padomizētās Latvijas armijas aviācijas priekšnieku ģenerāļa pakāpē.

1940. gada novembrī viņu demobilizēja, 1941. gada 14. martā apcietināja un izveda uz Maskavu.

1941. gada 18. jūlijā Jānim Teodoram Indānam Maskavā piesprieda nāves sodu un drīz vien arī to izpildīja Komunarkā.

1957.g. reabilitēts.

***

Latvijas armijas aviācijas priekšnieks, ģenerālis.

Dzīvoja: Rīgā, Zvejnieku ielā 12-2.

Arestēts: 1941. gada 15. februārī.

Notiesāts: ВКВС СССР 1941. gada 18. jūlijā.

Inkriminēts: spiegošana un darbība kontrrevolucinārā organizācijā.

Nošauts: 1941. gada 16. oktobrī.

Apglabāts: Maskavas apgabals, Komunarka.

Reabilitēts: 1957. gada 0. novembrī. ВКВС СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка

           memo.ru