Viņš tikai pirms pieciem gadiem atvadījās no skatuves visu mīļots un cienīts. Tāpēc arī viņa mākslas atbalss vēl bija tik dzīva, ka viņa nāve bija pulcinājusi pārpildītu Nac. teātra namu klusu izvadītāju un garas pavadītāju rindas uz kluso dusas vietu Meža kapos. Savas profesionāla aktiera gaitas Valdšmits uzsāka 1893. gadā R. Latv. biedr. teātrī, kur arī nepārtraukti darbojās līdz Nac. teātra nodibināšanai. Viņa ampluā bija īsti plašs: mīļotāji, dabas zēni, komiķi, operešu un dziesmu lugu varoņi, raksturkomiķi un raksturi. Viņa tēlus apstaroja gaišs humors un personības burvība, tāpēc arī Valdšmitam no latviešu skatuves aizejot viņa vieta palika tukša un teātra vēsture viņu piepulcinās tiem nedaudzajiem viņa laika biedriem, kuru vārdus apstaro īsta mākslinieka nedziestošais spožums.

Avots: Izglītības ministrijas mēnešraksts, 1934