Teodors Zeiferts

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
22.03.1865
Miršanas datums:
09.12.1929
Papildu vārdi:
Seržants
Kategorijas:
Pedagogs, skolotājs, Publicists, Vēsturnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Dzimis saimnieka ģimenē žūkstes "Ļūļās". Mācījies Džūkstes  pagasta un draudzesskolā. Sīki dzimtas raduraksti atrodami sadaļā "Atmiņas".

188.–1884. Irlavas skolotāju seminārā.

1884.–1891. skolotājs Lubezerē,

1891.–1915. skolotājs Olainē.

1916.–1919. skolotājs Cēsīs.

1920.–1929. lektors Latvijas universitātē.

Žurnālu “Austrums” (1903), “Druva” (1913–1914) un “Izglītības Ministrijas Mēnešraksts” (1920–1929) redaktors.

Literatūras kritikas un literatūras vēstures raksti, grāmata “Latviešu rakstniecības vēsture”(1–3, 1922–1925), dzejoļu krājumi. 

Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs 1891.–1914. gadam sniedzis bibliogrāfiski kritiskus pārskatus par daiļliteratūras izdevumiem (publicēti komisijas

“Rakstu krājumā” (10, 1895),

  • “Jaunā Ražā”(4–8, 11, 1900–1909) un citur presē un grāmatās
  • “Latviešu daiļrakstniecība 1894. gadā” (1895),
  • “Latviešu rakstniecība 1895. gadā” (1896),
  • "Latviešu lirikas attīstība” (1897)).

Grāmatniecības vēsturi skāris rakstos “Latviešu Bībele” (“Austrumā” 1889) un “Atskats uz latviešu kalendārniecību” (“Druvā” 1913).

Avots : LNB datu bāze - gdb.lnb.lv

Latviešu rakstniecības vēstures laikmeti un posmi pēc Zeiferta

  • Pirmais laikmets - Katolicisma laiki

I. Livonijas hronikas: 1. Latviešu Indriķa hronika 2. Rīmju hronika

II. Burtniecība: 1. Tautas dziesmas 2. Stāstījumi 3. Mīklas 4. Īsi izteicieni 5. Buramie vārdi 6. Ticējumi

III. Pirmie latviskie raksti: 1. Latviešu senatnes raksti 2. Pirmie latviešu uzzīmējumi 3. Katoļu katķisms

  • Otrais laikmets - Luterānisma laiki
    • Pirmais posms - Garīgi raksti

I. Reformācijas laika raksti: 1. Mārtiņš Luters 2. Hronikas 3. Pirmās luteriskās latviešu grāmatas

II. Garīgu rakstu uzplaukums: 1. Mancelis 2. Fīrekers 3. Dziesmu grāmata 4. Latviešu Bībele 5. Katoļu garīgie raksti 6. Zinātniska un laicīga satura raksti

    • Otrais posms - Laicīgi raksti

I. Apgaismošanas gadu simtenis: 1. Vecais Stenders 2. Vecā Stendera biedri un tuvākie pēcteči

II. Brīvlaišanas laiks: 1. Atsvabināšanās centieni 2. Brīvlaišanas laika rakstnieki

III. Pēc dzimtbūšanas atcēluma: 1. Klasicisma atbalsis 2. Prozas raksti 3. Pirmie latviešu tautības rakstnieki 4. Latviešu izglītības veicinātāji un valodas kopēji

  • Trešais laikmets - Latviešu nacionālā rakstniecība

Tautiskie centieni

I. Atmoda: 1. Laikmeta raksturs 2. Latviešu kustība četrdesmitos gados 3. 1856. gads

II. Cīņas: 1. Valdemārs 2. Alunāns 3. Barons 4. Spāģis 5. Biezbārdis 6. Brīvzemnieks 7. Kronvalds 8. Avīžniecības attīstība 9. Latgaliešu raksti

III. Daiļrakstniecība: 1. Stāsti 2. Neikens 3. Lirika 4. Tautiskā dzeja 5. Pumpurs 6. Auseklis 7. Kaudzītes Matīss un viņa laikabiedri 8. Romāni

IV. Astoņdesmitie gadi: 1. Laiku pārmaiņas 2. Žurnāli 3. Dzejas attīstība 4. Teātris un drāma 5. Zemnieku stāsti 6. Zinātne

 

Latviešu raksturojums grāmatā "Latviešu rakstniecības vēsture"

"Meijera vācu konversācijas vārdnīcā (1909) par latviešiem sacīts, ka tie strādīgi, pacietīgi un lokāmi, vaļsirdīgi, viesmīlīgi, bet neuzticīgi un apslēpti pret saviem kungiem. Šis raksturojums savā visumā var attiekties uz klaušu laiku latvieti, lai arī agrākā izdevumā atrodamais “bailīgi” pārgrozīts par “strādīgi”.

Latviešu pašu starpā mēģinājis uztvert latviešu raksturīgās īpašības J. Velme.

Viņš vispirms atrod, ka latvieši lieli individuālisti, kas grib palikt un rīkoties katrs par sevi. Viņi nedzīvo sādžās, bet atsevišķās mājās. šis individuālisms kaitē latviešu kopdarbībai un veicina viņu vidū aristokrātismu. Tas parādās šķiru starpībās. Plaisma starp saimnieku un kalpu ir ārkārtīgi liela; nabags saimnieks šķietas lielāks esam par turīgu kalpu.

Šai ziņā latvieši līdzinās angļiem, kam plaismas kārtu starpā pašas par sevi saprotamas, dabiskas. Bet starp angļiem un latviešiem liela izšķirība tai ziņā, ka angļiem prāts valda pār jūtām un fantāziju, bet latviešiem jūtas un fantāzija ieņem pirmo vietu. Ar šo savu īpatnību latvieši nostājas blakām senajiem grieķiem."

Darbi

  • Dzejnieks un viņa laiks. 1889. (polemika ar J. Lautenbahu-Jūsmiņu)
  • "Kārklu svilpe" Dzejas krājums, 1890.
  • "Stari" Dzejas krājums, 1897.
  • Latviešu rakstniecības hrestomātija. 1.-5. burtnīcas, 1905.-1907.
  • Īsa Latvijas vēsture skolai un vispārībai. Apgāds "Skola", 1921., 65 lpp.
  • Mūsu dzimtene. Ainas iz Latvijas dabas un vēstures. Apgāds "Skola", Cēsis, 1921. 328. lpp.
  • Latviešu rakstniecības vēsture. A.Gulbis, Rīga, 1. daļa 1922., 2.daļa 1930. (atkārtots izdevums 1993., 505 lpp.)
  • Krišjānis Barons. Barona komitejas izd. 1923., 32 lpp.
  • "Saulrieti" Dzejas krājums, 1926.

 

***

Piezīmju lauki: Hebensperger, Carl Maria.

Avoti: lnb.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41nav precizētalv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Kārlis ZeifertsKārlis ZeifertsRadinieks11.10.185117.08.1938pusbrālis
        2Jānis RiekstsJānis RiekstsPaziņa21.05.188121.11.1970
        3Krišjānis BaronsKrišjānis BaronsDomu biedrs31.10.183508.03.1923

        05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs

        Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija

        Pievieno atmiņas

        01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""

        Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.

        Pievieno atmiņas

        30.11.1919 | Tiek atklāts Nacionālais teātris

        Pievieno atmiņas

        Birkas
        Skolotājs