Alunānu cilts šūpulis ir meklējams Jaunkalsnavas Meža Gribēnos (sarakstos arī: Mesche-Gribban).

Toma dzimta Toms, dz. ap 1660.. mir. ap 1735.

• sieva Kača, mir. 1754. 80 g. vecumā,
• dēls Mārtiņš dz. ap 1696.

1715. g. māju saraksts (Gūterackte des Gutes Kalzenau)  jau liecina, ka uz drupām zeļ atkal jauna dzīvība. Tagad gan Meža Gribēnos ir tikai 1 arkla apstrādātas zemes.

Tur dzīvo: 3 vīrieši, 3 sievietes, 1 vecs vīrs, 1 veca sieviņa.

Inventārs: 2 zirgi, 4 govis, 2 teli.

No 1712. gada tur par saimnieku ir kāds Toms (dz. ap 1660. g., mir. ap 1733. g.).

Nav zināms, vai tas ir agrāko Meža Gribēnu saimnieku (arī 1707. gadā minētā Anša) pēcnācējs, vai jaunielikts saimnieks nopostītajās mājās. Bet turpmāk pēc revīziju sarakstiem un baznīcas grāmatām konstatējams, ka šī Toma pēcnācēji līdz šim laikam nepārtraukti dzīvo tanīs pašās mājās, un viena no šī Toma atvasēm vēlāk nonāk Alunānu mājās, no kurām arī cēlušies slavenie Zemgales Alunāni.

1723. g. zemnieku saraksts (Verzeichnis der Bauern. Jetziges Vermogen und Beschaffenheit von dem publiquen Gute Caltzenau) rāda Meža Gribēnos atkal 2 saimniekus:

Tomu un Indu; pa abiem kopā redzams arī iedzīvotāju un inventāra pieaugums:.

Jāsaprot, ka postītāja ir bijusi krievu ģenerāļa Bauera grupa, kas priekš tam operējusi Kurzemē, padzinuši no turienes zviedrus un 1706. gada sākumā devusies palīgā Tērbatas garnizonam, kam uzmākušies zviedri.

Sk. Dr. E. Seraphim: Livlāndische Geschichte 11, 1904., §§ 531.—532.

***

Kalsnavas novads pieder pie tiem Vidzemes apvidiem, kas XVII un  XVIII g. s. karos gadījies pa ceļam zviedru, poļu un krievu armijām. Vecākās ziņas par Kalsnavu atrodam Vidze- mes, ģenerālgubernātora Oksenšernas zemes revīzijas aktos (Hackenrevision des Gutes Caltzenau 1638).

Šinī 1638. g. revīzijā minētas 2 Gribēna mājas: Herman Gribben un Hans Gribberi; abi saimnieki — dzimtcilvēki; katras mājas platība resp. klaušu aprēķināšanas vērtība —1/2 arkla. Pirmais saimnieks izsēj pūrus rudzu, 2 pūrus miežu, 2 pūrus auzu; otrs izsēj 2/un 1/2 pūrus rudzu, 2,5 pūrus miežu, 3 pūrus auzu. Katram saimniekam ir 2 zirgi un 2 govis. 1638. gadā Kalsnavā bijušas apdzīvotas 68 zemnieku mājas, gan sliktā, gan labā stāvoklī (boos und guth); bet revīzijā piezīmēts, ka Kārļa IX (Gustava Ādolfa tēva, mir. 1661. g.) laikā tur bijušas tikai 16 mājas: šis apgabals bijis nopostīts zviedru un poļu kara laikā.  

Pēc simts gadiem atkārtojusies vēl briesmīgāka postīšana. Gūterackten des Gutes Kalzenau 1707. g. liecina, ka 1706. g. janvārī krievu armija, nākdama no Kurzemes, galīgi nopostījusi visu Kalsnavas novadu 2, un no visām muižas ēkām atlikusies vienīgi siernīca (Kāsehaus). Tanī gadā nodedzinātas arī Meža Gribēnu mājas. Par saimnieku tur toreiz bijis, kāds Anšs; vai tas bijis 1638. g. revīzijā minēto saimnieku pēctecis — nav konstatējāms. Drīzāk gan domājams, ka kara un mēra laikā agrāko saimnieku dzimtas būs izmirušas.

***

Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 01.07.1932