Tranaitis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
00.00.1210
Miršanas datums:
00.00.1264
Papildu vārdi:
Treniota
Kategorijas:
Kņazs, Militārpersona, karavīrs
Tautība:
 lietuvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Tranaitis (žemaišu: Triniuots, lietuviešu: Treniota, baltkrievu: Транята, vācu: Traniât, Traniâte, latīņu: Stroynat) bija žemaišu kunigaitis, kura vadībā žemaiši uzvarēja Vācu ordeņa apvienoto karaspēku kaujā pie Durbes. Vēlāk viņš vadīja sazvērestību pret Lietuvas karali Mindaugu, pēc kura nogalināšanas viņš kļuva par Lietuvas dižkunigaiti (1263—1264).

Tituls

Tranaiša ķēniņa tituls pieminēts 1264. gada "Krakovas kapitula annālēs", kur viņš nodēvēts par "Lietuvas stiprāko valdnieku Stroinatu" (Stroynat potens princeps Lithuanorum), kuru nogalināja "Vaišvilks, karaļa Mindauga dēls" (Stroynat potens princeps Lituanorum, qui occiderat Mendog, occiditur per Theophilum et per Woysalk filium ipsius Mendog regis).

Tranaiša rezidence

Tiek uzskatīts, ka Tranaiša īpašumi atradušies Telšu apkaimē, par ko liecina toponīmi, to vidū arī “Trenaiša kalns”.

Vēsture

Par Tranaiša izcelsmi ir vairāki viedokļi. Pēc izplatītākā uzskata viņš bija dižkunigaiša Mindauga māsasdēls, žemaišu kunigaiša Vikinta vai arī kunigaiša Erdvila dēls. Abi šie kunigaiši bija Mindauga sāncenši cīņā par varu, kas beidzās ar Mindauga uzvaru un pāriešanu katoļu ticībā 1253. gadā. Kā atlīdzību par kronēšanu par Lietuvas karali Mindaugs atdeva žemaišu zemes Livonijas ordenim, kas 1250.-1260. gadā nesekmīgi mēģināja to pakļaut savai varai. Pēc uzvaras Durbes kaujā 1260. gadā Tranaitis kļuva par tautas varoni un pieprasīja Mindaugam atmest katoļu ticību un atjaunot Lietuvā pagānismu.

Tā kā Mindaugs līdz par 1262. gadam vilcinājās pakļauties Tranaiša prasībai, pret viņu tika veidota sazvērestība. Pēc tam, kad Nalsenes kunigaitis Daumants 1263. gadā nogalināja Mindaugu un divus viņa dēlus, Tranaitis kļuva par Lietuvas un Žemaitijas dižkunigaiti. Mindauga dēls Novogrudokas kņazs Vaišelga apvienojās ar savu svaini Helmas kņazu Švarnu un brālēnu Polockas kņazu Tautvilu, 1264. gadā sakāva Tranaiša karaspēku, nogalināja viņu un pats kļuva par Lietuvas dižkunigaiti.

 

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Mindaugas DižkunigaitisMindaugas DižkunigaitisOnkulis00.00.120312.09.1263

        22.09.1236 | Saules kauja. Baltu vienības diena. Balti sakauj vācu - krievu iebrucējus

        Saules kauja bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236. gada 22. septembrī pie Saules zemes ziemeļu robežas. Tajā žemaišu un zemgaļu karaspēks Vikinta vadībā iznīcināja apvienoto krustnešu karaspēku, kurā ietilpa gan ārzemju bruņinieki, gan Zobenbrāļu ordeņa mestra Folkvīna un tā sabiedrotā Pleskavas kņaza karaspēks, gan arī katoļu ticībā pārgājušo vietējo līvu, letgaļu un igauņu vasaļu karavīri. Kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā 22. septembri atzīmē kā Baltu vienības dienu.

        Pievieno atmiņas

        13.07.1260 | Durbes kauja

        Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs). 1260. gada 13.jūlijā žemaišu un kuršu karaspēki bez Lietuvas dižkunigaitijas karaļa Mindauga piekrišanas smagi sakāva krustnešus un viņu sabiedrotos prūšus. Savukārt, pēc Atskaņu hronikas ziņām gan kuršu, gan igauņu karavīri atteicās piedalīties kaujā. Vācu ordeņa karaspēks tika pilnīgi sakauts, cīņā krita gan Livonijas ordeņa meistars Burhards fon Hornhūzens, gan Vācu ordeņa landmaršals Heinrihs Botels. Pēc kaujas krustnešu karaspēka atliekas, cauri mežiem slapstoties, atgriezās savās pilīs.

        Pievieno atmiņas

        Birkas