Valda Melnbrence piedzima 1928.gada 8.jūlijā Latvijas robežsarga uz Latvijas-Igaunijas robežas Ādolfa Melnbrenča (1897-1961) un mājsaimnieces Austras Antonijas Melnbrences, dz. Rubenes (1899-1961), ģimenē kā otrā meita Valkas apriņķa Kalnapededzē. Pabeigusi sākumskolu, tāpat kā vecākā māsa, turpināja mācības ģimnāzijā. Mazmeitu mācības finansiāli atbalstīja vecaistēvs, vecsaimnieks Kalncempju Uranažos Paulis Rubenis (1876-1949) no "piena naudas".

Pēc Latvijas okupācijas un sākoties 2.pasaules karam, tēvs Ādolfs pārtrauca dienestu robežsardzē un kopā ar ģimeni  uzsāka dzīvot iepriekš izīrētajā jaunsaimniecībā Kalncempju  "Zemgaļos", kurai zemi bija saņēmis kā Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. Valdai patika lauku darbi, un viņa būtu kļuvusi par zemnieci. Taču 1943.gada vasarā vācieši, atkāpjoties no Krievijas puses uz rietumiem, tīšām nodedzināja tēva saimniecību, tāpat kā citas jaunsaimniecības, savukārt abas vecvecāku vecsaimniecības nodega nejauša artilērijas šāviņa izraisītā ugunsgrēkā. Nākotnē šie bēdīgie notikumi paglābs dzimtu no izsūtīšanas. Bet tajā laikā Valdas ģimene atkal sāka dzīvot īrētos dzīvokļos. Pusaudze Valda, skolas internātā dzīvojot vienā istabiņā kopā ar plaušu tuberkulozes slimnieci, saslima ar šo slimību pati.

Pēc kara beigām Valda pabeidza vidusskolu un sāka strādāt dažādās vietās Latvijas pilsētās un amatos - par skolotāju, sekretāri, avīzes darbinieci. Kādas avīzes redakcijā viņa iepazinās ar savu nākamo vīru Broņislavu Zvidriņu (1921-1999), viņu laulībā piedzima divi bērni.

Apmēram 30 gadu vecumā, jau būdama ģimenes māte, saņēmusi atļauju no ārsta, kas viņai bija izārstējis tuberkulozi, Valda Zvidriņa uzsāka jurisprudences studijas P.Stučkas Valsts universitātē. Savā dzimtā viņa bija jau trešais jurists: vispirms tēva brālis, zvērināts advokāts Oskars Valentīns Melnbrencis (1894, Kalnamuiža, -1974, ASV), tad viņa meita, Valdas māsīca Velta A.Melnbrencis, starptautisko tirdzniecības tiesību juriste ASV (1929, Rīga, -2017, ASV). Apmēram 40 gadu vecumā Valda Zvidriņa kļuva par valsts notāru un savas profesionālās karjeras laikā bija darbaudzinātāja vairākiem tagadējiem notāriem. Valda Zvidriņa kļuva par zvērinātu notāru arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, un ar īpašu Tieslietu ministra atļauju turpināja notāra karjeru līdz maksimālajam likumā atļautajam termiņam - 70 gadu vecumam 1998.gadā.

Līdz pēdējiem dzīves mēnešiem Valda Zvidriņa aktīvi interesējās par saviem tuviniekiem, par sabiedrisko dzīvi, par jaunākajiem likumiem, piedalījās Latvijas Notāru padomes rīkotajos pasākumos senioriem. Aizejot no šīs zemes gaitām, Valda atstāja kuplu pēcnācēju pulku - divus bērnus, desmit mazbērnus un desmit mazmazbērnus. Juristu gaitas turpina trīs viņas mazbērni.