Valdemārs Ancītis

Rakstnieks, literatūrzinātnieks, kritiķis, dzejnieks, publicists, novadpētnieks, bibliogrāfs, literatūrzinātnieka Krišjāņa Ancīša brālis, bijušais leģionārs (padomju laikā Valdemāram Ancītim aizliedza veidot Saldus rajona literāro izdevumu, viņš nevarēja dabūt darbu, jo bija bijušais leģionārs), strādājis skolās par bibliotekāru un darbvedi. Strādājis arī Saldus rajona avīzē, veidojis satīrisku lappusi Adata.

1940. gadā iestājies Latvijas Universitātē Filoloģijas fakultātē. Tika iesaukts vācu armijā, bija Volhovas purvos leģiona rindās. Pēc kara beigām slēpies, lai neizsūtītu uz Sibīriju. Pieteicās čekā, kad tika paziņots, ka leģionārus nesūtīs uz Sibīriju. Čeka vairākas reizes viņu izsaukusi un pratinājusi par citiem cilvēkiem.

Dzīvoja Saldū no 1948.gada, pētīja novada vēsturi, publicēja piemiņas rakstus par dzejnie­kiem, rakstniekiem.

Padomju laikā rakstnieki, mākslinieki ciemojušies viens pie otra, pie V.Ancīša viesojušies Māris Čaklais, Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis, Jānis Liepiņš, Gunārs Priede, Jānis Peters, Raimonds Pauls, Juris Kronbergs no Zviedrijas (kaut nedrīkstēja Latvijas laukus apmeklēt).

No 1991.gada izdeva Senču kalendārus par folkloru, kultūru, vēsturi. Izveidojis 16 Senču kalendārus un sarakstījis 50 grāmatas.

Aktīvi piedalījās Atmodas kustībā, bijis Latvijas Tautas fronte biļetena Cieceres Atmoda redaktors.

Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, VKKF mūža stipendiju, K.Barona, J.Rozentāla un folkloras balvas.

Aknīstes bibliotēka 2007. gadā tika nosaukta Valdemāra Ancīša vār­dā. Nepaspēja uzrakstīt savu biogrāfiju.  

Ex libris Valdemārs Ancītis

http://www.lndb.lv/lv/Lapas/DigitalObject/urn.nbn.lv-digi-5052?returl=WhatsNew

Ilgonis Bērsons Valdemārs Ancītis 1921.6.VI - 2006.5.XII

http://www.diena.lv/arhivs/valdemars-ancitis-1921-6-vi-2006-5-xii-12986520

Valdemāram Ancītim  - 90

www.akniste.lv/userfiles/Valdemāram%20Ancītim(1).doc

http://www5.acadlib.lv/PVP/0000000483.htm

Avoti: diena.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jānis AncītisTēvs09.02.187808.02.1961
        2
        Emīlija AncīteMāte16.02.188720.11.1959
        3Krišjānis AncītisKrišjānis AncītisBrālis28.10.191108.01.1963
        4
        Emīlija Vilma AncīteMāsa11.07.192506.01.1926
        5
        Pēteris MežaraupsOnkulis22.10.188118.03.1953
        6Alberts MežaraupsAlberts MežaraupsOnkulis00.00.189400.00.1919
        7Krišjānis MežaraupsKrišjānis MežaraupsOnkulis00.00.188300.12.1974
        8
        Ieva BuiķeTante
        9
        Minna BružaTante
        10
        Līze Marija ĶiķēnaTante00.00.1880
        11
        Ieva AudriņaTante
        12
        Lidija DzeneTante00.00.189800.00.1992
        13Tamāra AncīteTamāra AncīteSvaine01.04.191519.12.1969
        14
        Pēteris AncītisVectēvs
        15
        Krišs MežaraupsVectēvs00.00.185000.00.1929
        16
        Ieva AncīteVecāmāte00.00.1932
        17
        Līze MežaraupeVecāmāte00.00.186300.00.1953
        18
        Krišjānis BružsBrālēns/māsīca11.08.192219.04.1990
        19Līze Marija AkurātereLīze Marija AkurātereBrālēns/māsīca05.05.191521.12.2004
        20Pēteris ĶiķēnsPēteris ĶiķēnsBrālēns/māsīca12.07.190710.11.1984
        21Alberts MežaraupsAlberts MežaraupsBrālēns/māsīca30.07.192000.00.1994

        23.02.1943 | Ostlandes ģenerālkomisārs izdot pavēli par latviešu mobilizāciju Latviešu SS brīvprātīgo divīzijā

        Pievieno atmiņas

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Pievieno atmiņas

        Birkas