Dzimis Azerbaidžānā skolotājas Annas un virsnieka Voldemāra Grantu ģimenē. Miris Čikāgā ASV.

     ****

Viņš piederēja tai dzejas jaungaitnieku paaudzei, kas uzskatīja Jauno Gaitu kā savu žurnālu, kas tāpēc auga un veidojās līdz ar viņiem. Kritiskajā brīdī, kad Jaunās Gaitas redakcija un saimniecības daļa pārcēlās no ASV uz Kanādu 1960. gadā, tas bija tieši V. Krāslavieša dzejolis „Kokteilis ar laika degli” (JG 19) kas tā sajūsmināja Marisu Vētru par dzejoli un jaungaitniekiem vispār, ka viņš uzņēmās organizēt un vadīt sarīkojumu par labu Jaunajai Gaitai Sv. Andreja baznīcas zālē Toronto. Redaktors L. Zandbergs atceras, ka šī zāle bija stāvgrūdām pilna, un sarīkojums jūtami palīdzēja Jaunajai Gaitai nostabilizēties savā jaunajā mājvietā.

Bijušais leģionārs Valdis Krāslavietis ir dzejas kaŗavīrs, kas nekad nav izvairījies dzīvot un rakstīt pēc savas pārliecības, par ko viņš dažkārt saņēmis smagu kritiku. Daudziem nepatika viņa kritiskais atskats uz latviešu iesaistīšanos Hitlera un Vācijas mērķos, arī Krāslavieša biežie braucieni uz Latviju tika uzskatīti kā naiva komunistu mērķu neizpratne. Šiem jautājumiem Krāslavietis pieskaras vēstulē JG redakcijai 1991. gadā, sakarā ar ielūgumu piedalīties Jaunās Gaitas rīkotajā literārā cēlienā Kanādas latviešu dziesmu svētkos. Krāslavietis raksta:

... Jādomā, ka tā sauktā atmoda nesākās 1989. gada 2. jūlijā. Dzejnieki, ar kuŗiem satikos, jau 1970. gadā bija mūsu domu biedri. Man ir bilde, kur Čaklais un Peters lasa Jauno Gaitu manā istabā hotelī Rīgā un priecīgi smīn. Ko es uz turieni netiku mūsu periodikas aizvedis! Visa mana ģimene. Kā nekā − es tur biju jau 12 reizes.

Krāslavieša mamma līdz aiziešanai pensijā strādāja Misas skolā.

Avots: http://jaunagaita.net

          Laiks, 22.10.1994

No 1970.gada regulāri apmeklējis Latviju. Amerikā popularizējis jauno latviešu dzejnieku dzeju.

Krāslavu pirmo reizi apmeklējis 1989.gadā.

1995.gadā pārapbedīts Bērzes kapos.