Mūžībā devies Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Lietišķās ķīmijas institūta direktors Valdis Kampars.

Profesors dzimis Priekulē, absolvējis Aizputes vidusskolu, kur, skolotājas A. Grundmanes ieinteresēts, pievērsies ķīmijai. 1970. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta (tagad – RTU) Ķīmijas fakultāti. Viss viņa darba gājums ir pavadīts šajā fakultātē: no zinātniskā līdzstrādnieka līdz profesoram un akadēmiķim. No 1993. gada līdz 2008. gadam V. Kampars bija fakultātes dekāns, sekmīgi izvadot to cauri smagajiem pārmaiņu laikiem un izveidojot to kā Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāti (MLĶF). Uz Ķīmijas katedras bāzes V. Kampars izveidoja Lietišķās ķīmijas institūtu.

Profesora zinātnisko pētījumu virzieni – specifiska starpmolekulāra un iekšmolekulāra sadarbība, organisko savienojumu izmantošana optiskās informācijas reģistrējošās sistēmās, fotonikā un optoelektronikā, organisko savienojumu tehnoloģija, degvielu ķīmija un tehnoloģija, atjaunojamās degvielas, vietējo izejvielu kompleksa izmantošana. V. Kampars izveidojis jaunu pētījumu virzienu ‘Biomasas konversija degvielās un ķīmiskos produktos, biodegvielu ķīmiskā un termoķīmiskā sintēze, degvielu īpašības un to nodrošināšana”, kurā tiek veikti sistemātiski pētījumi par pirmās paaudzes biodegvielas iegūšanas procesu optimizāciju un otrās paaudzes biodegvielu ieguvi katalītiskas hidrogenēšanas, hidrotermālās apstrādes un hidrodeoksigenēšanas rezultātā, kā arī biomasas pārstrādes termoķīmiskiem procesiem.

2019. gadā V. Kampars izveidoja jaunu MLĶF laboratoriju, kurā tiek pētīti un izstrādāti katalizatori, kas palīdzēs klimatam kaitīgo oglekļa dioksīdu (CO2) pārvērst vērtīgos produktos, piemēram, degvielas izejvielās un ķimikālijās. Jaunajā laboratorijā sākti arī ogļūdeņražu jeb sintētiskās naftas ieguves pētījumi degvielas ražošanai.

Akadēmiķis Valdis Kampars ilgus gadus ir bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs un arī aktīvi darbojies Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas valdē.

Profesors publicējis 105 SCOPUS indeksētus zinātniskos rakstus, saņēmis 10 patentus, no tiem 6 – Latvijas patentus.

2009. gadā V. Kampars tika atzīts par RTU Gada zinātnieku, viņš ir Gustava Vanaga medaļas un Paula Valdena piemiņas medaļas laureāts. V. Kampara pētījumi vairākkārt ir tikuši iekļauti gada desmit labāko Latvijas zinātnes sasniegumu sarakstos.

Profesors aizrautīgi audzināja jauno ķīmiķu paaudzi, veidojot un vadot jaunas aktuālas studiju programmas un specializācijas (Ķīmiskās rūpniecības organizēšana, Koksnes kompleksā pārstrāde, Vides un produktu ķīmiskā atbilstība, Lietišķā ķīmija), lasot lekcijas un vadot studentu noslēguma darbus un promocijas darbus.

2019. gadā Kampara zinātniskais un pedagoģiskais darbs tika novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni, un par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā viņš tika iecelts par ordeņa virsnieku.