Valisas Bahmanes šūpulis kārts 1922.gada 26.augustā Rīgā. Gaidu rindās iestājusies 1937. gadā. Nākot no daudzbērnu ģimenes, vasarā bijis jāiet ganos, jānopelna nauda formas tērpam un citām vajadzībām, tāpēc nav varējusi nometņot ar savām gaidām. Turpinājusi mācīties Raiņa vakarskolā. 1941.gadā karš viņu aizrāva uz Padomju Savienību kopā ar Burtnieku nometnes fizkultūras jauniešiem. Tālu no dzimtenes strādājusi dažādus darbus, līdz izdevies nobeigt divgadīgo medicīnas māsu skolu, sūtīta darbā par medicīnas māsu krievu evakuācijas hospitālī, kur strādājusi līdz 1944.gada 13. oktobrim. Saņemot izsaukumu braukt atpakaļ uz Latviju, tūlīt devusies uz Rīgu, strādājot par sekretāri un darbvedi. Rīgā sākusi mācīties Rigas juridiskā skolā. Paldies Dievam, ka varējusi izsargāties no komjaunatnes neatlaidīgiem aicinājumiem. Skolu beigusi 1951.gadā paralēli mācoties neklātienes vidusskolā, ko beigusi 1952.gadā.  Pēc tam mācījusies Medicīnas institūtā, kuru pabeidzot strādājusi par ārsti-ginekoloģi Siguldas slimnīcā, vēlāk Rīgas poliklīnikās. Darbu pārtraukusi 1990.gada maijā. Sirdī arvien kvēlojusi gaidisma dzirkstelīte, gribējies būt atkal gaidu rindās. Un tā, vad. Lilijas Braunas ierosināta, sākusi atkal aktīvi darboties gaidu organizācijā. Sākumā kā sengaida, pēc tam nodevusi lielgaidas solījumu, noorganizējusi 69.gaidu vienību pie Rīgas 69.vidusskolas, kuru sekmigi vadīja, atdodot visu sevi šim darbam, audzinot guntiņas un gaidas labos tikumos un darbos, pildot doto solījumu un likumus. (Zīle, 1992)