1989. gada 26. martā pēkšņi pārtrūka grāmatnieka Valtera Ziediņa dzīves pavediens. Viņa devumam latviešu grāmatniecībā jo liela nozīmība, jo par savas dzīves galveno mērķi viņš bija spraudis mākslinieciski daiļu grāmatu izdošanu, kas ar vairākiem viņa apgāda izdotajiem sējumiem tiešām vaiņagojās perfekcijai pietuvinātā pakāpē.
Valters Ziediņš dzimis 1917.gada 9. aprīlī Pļaviņās un studējis tieslietas Latvijas universitātē. Otrā pasaules kara izraisītais bēgļu vilnis viņu ar ģimeni noved Vācijā, kur Getingenas universitātē viņš turpina tieslietu studijas. Līdztekus viņš pievēršas grāmatniecībai, kas turpmākā dzīvē kļūst par viņa mūža galveno uzdevumu. Pēc pārcelšanās uz dzīvi Toronto, Kanādā, Valters Ziediņš 1951. gadā kopā ar dažiem domu biedriem nodibina pirmo latviešu grāmatspiestuvi Kanādā „Daina Press", bet jau 1955. gadā liek pamatus pats savam uzņēmumam „Greenwood Printers", kas tūdaļ vērš uzmanību ar saviem rūpīgi un gaumīgi veiktajiem iespieddarbiem un skaistā grafiskā apdarē izdotajām grāmatām.
Atskatoties uz Valtera Ziediņa pāragri pārtrauktā mūža devumu, izcila vieta piešķirama tiem daiļliterātūras izdevumiem, kuru pilnveidojuma līdzdalībnieki bijuši izcili latviešu grafikas mākslas meistari. Tādi skaisti veikumi, piemēram, ir divu, pasaulē plaši pazīstamu darbu tulkojumu greznumsējumi - persiešu dzejnieka Omāra Heijama „Dzeja" (izdota 1970. g.) un Kahlila Gibrana „Pravietis" (1975. g.), kas abi izdoti izsmalcinātā grafiskā iekārtojumā uz izmeklētas kvalitātes papīra, ar orientālu ornamentu greznotiem vākiem un grāmatu ietvariem. Abu grāmatu savdabīgo austrumniecisko gaisotni bagātina melnbaltā zīmējuma meistara Gvido Brūvera stiliski izslīpētās un izteiksmīgās ilustrācijas. 1976. gadā Valters Ziediņš laiž klajā vēl vienu skaistu sējumu - latviešu dzejnieces Ingrīdas Vīksnes poēmu „Piecas naktis", kura apdarē delikātus un reizē izteiksmē stiegraini spēcīgus zīmējumus devis zīmējuma mākslas vecmeistars Eduards Dzenis.
Dzeja vispār ir tā literātūras nozare, kas visciešāk sasaistās ar Valtera Ziediņa piemiņu. Tā arī viņa mūža pēdējā gadā dzejas cienītāji saņem vēl vienu viņa izdotu dzejoļu krājumu - mazā formātā daiļi veidoto Maijas Meirānes "Dūmistaba", ko grezno mazas abstraktas vinjetes pašas dzejnieces delikātā darinājumā.

Avots: "Latvju māksla", 01.01.1989