Valters fon Nortekens (vācu: Walter von Nortecken vai Valters no Nordekas (latīņu: Gualterus von Nordeck, Waltherus à Nordecke) bija Livonijas ordeņa mestrs 1270. - 1273. gadā.

Dzīvesgājums

Bruņinieks Valters bija cēlies no Rābenavas Nordeku dzimtas, kuru rezidence bija Nordekas pilī 17 km no Gīsenes (Hesene). Pēc iestāšanās Vācu ordenī viņš atstāja ģimeni un turpmāko dzīvi nolēma veltīt mūku bruņinieku dzīvei. Pēc tam, kad 1270. gadā kaujā pret lietuviešiem krita Livonijas mestra vietas izpildītājs Andreass no Vestfālenes, brāli Valteru iecēla par jauno mestru.

Jau neilgi pēc ierašanās Rīgā 1270. gadā mestrs Valters vadīja ordeņa karagājienu uz Zemgali un ieņēma Tērvetes pili. 1273. gadā viņš saslima ar smagu slimību un aizceļoja uz Vāczemi ārstēties. Tur Valters no Nordekas atlikušo mūžu kalpoja Vācu ordeņa Marburgas konventā (1273–1287).

Vēstures hroniku liecības

"Valters Nordeks, iecelts par mestri 1275.gadā, izdarīja daudz slavenus darbus pret šamaišiem un zemgaļiem. Viņš iekaŗoja un nopostīja Tērvetes un Mežotnes pili, piespieda zemgaļus viņam padoties, un sadalīja viņus starp ordeni un biskapu. Pēc 4 gadu valdīšanas viņš atteicās no amata un aizceļoja uz Prūsiju".