Vanda Grossen (1917. g. 2. oktobrī Petrogradā/Sanktpēterburgā - ?) - balerīna. 

Vanda Grossen, vēl maza meitene būdama, 1920. gadu sākumā kopā ar vecākiem pārcēlās no Padomju Krievijas uz neatkarīgo Latviju, jo viņas mātei Marijai Šulinskai izdevās pierādīt savu latvisko izcelsmi, kas ģimenei deva tiesības repatriēties. Vanda beidza Rīgas Svētā Jāzepa vācu katoļu pamatskolu. Pēc tam divus gadus mācījās Olgas Beateres privātģimnāzijā, vēlāk pārgāja uz Rīgas valsts krievu ģimnāziju.

Paralēli mācībām Vanda apmeklēja Annas Fjodorovas privāto baleta studiju Rīgā (1925-1934). Pēc tas beigšanas viņa piedalījās jauno baleta mākslinieku konkursā Vīnē (1934), kur ieguva pirmo vietu un saņēma zelta medaļu. Dejoja Montekarlo Krievu baletā (1936-1939). Piedalījās trupas viesizrādēs Austrālijā(1936), Ēģiptē un Dienvidāfrikā (1936-1937).

Atgriezusies Rīgā, V. Grossen kādu laiku bija Beatrises Vīgneres plastikas studijas pasniedzēja. Dejoja arī Rīgas Krievu teātra izrādēs. No 1939. līdz 1941. gadam bija Latvijas Nacionālās operas baleta trupas soliste. 1941. gadā kopā ar vecākiem repatriējās uz Vāciju, pēc tam pārcēlās uz Šveici.

 Pēc dejotājas karjeras beigām kādu laiku strādāja Ženēvā, ANO bibliotēkā.

Žurnālista Heinriha Grosena meita.