7.februārī pēc nelaimīga kritiena sava dārza stāvā nogāzē no mums aizgāja mūsu avīzes pārstāve, dziedātāja Velta Skujiņa. Velta piedzima Rīgā, 1921.gadā. Viņa no mums šķīrās 84 gadus vēlāk. Veltas tēvu, Kārli Ozoliņu, toreizējais Valsts prezidents Kviesis un Ministru prezidents Ulmanis, iecēla par Triju Zvaigžņu Ordeņa kavalieri par nopelniem Latvijas labā. Viņš nomira Veltai mazai esot. Veltas mātei bija attāla, nelegāla radniecība ar Dānijas karaļnamu. Savu izglītību Velta sāka Franču Licejā, vēlāk pilsētas 23.pamatskolā, tad 2.pilsētas ģimnāzijā, tad Latvijas Universitātes Matēmatikas fakultātē. Viņa dziedāja Universitātes korī Dziesmuvara. 1944.gada kara ugunīm dārdot viņa Krustpilī salaulājās ar arhitektu, Arni Skujiņu. Kara vētras viņus uz laiku izšķīra. Kamēr viņas vīrs bija 15.divīzijā, Velta nonāca Vācijā, Kemnicā, ko amerikāņi atdeva krieviem. Pilsētas bumbošanas laikā viņa bija patvertnē, kuras sienas gāzās uz āru un tā viņa palika dzīva - savas grūtniecības pēdējos mēnešos. Tā kara apstākļos, Kemnicā piedzima dēls Māris. Caur purviem viņa ar mazu zīdaini un koferi nelegāli pārnāca uz angļu zonu, un viņi atkal satikās. Velta un zīdainis bija novājējuši un izbadējušies. Tad Veltu slimu ar difterītu ievietoja poļu slimnīcā. Kliniski viņa bija jau mirusi, kad ārsti viņu atsauca atpakaļ. Vēlāk viņa teica: "Man ļoti negribējās nākt atpakaļ. Tur bija tik labi." Vācijā Velta turpināja savas dziedāšanas studijas. Ģimene dabūja ieceļošanas papīrus braukšanai uz Argentīnu un mācījās spāņu valodu. Tad iestādes paziņoja, ka Austrālija uzņems ģimenes ar vienu bērnu. Līdz tam uzņēma tikai vieniniekus. Velta ar ģimeni ieradās Austrālijā ar kuģi Dundalk Bay 1949.gadā. Velta turpināja dziedāšanas studijas un dziedāja austrāliešu koncertos koloratūrdziesmas. Tikai gadus vēlāk, kad viņa sāka dziedāt arī latviešu sarīkojumos, viņa pārgāja uz liriskām dziesmām. Viņa sniedza patstāvīgus koncertus šeit un trīs ārzemju turnejās Amerikā, Kanādā, Anglijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un Jaunzēlandē. Krievu okupācijas laikā - apmeklējot savu slimo māmiņu - viņa dziedāja latviešu baznīcās Rīgā. 25 gadus viņa organizēja mūsu draudzes gadskārtējos koncertus, kā arī Sidnejas Latviešu Biedrības Raibos vakarus. Bez tam viņa izmācījās par bibliotekāri un strādāja pilsētas bibliotēkā. Ņūkaslē Velta visus šos gadus vadīja draudzes nodaļu. Vienmēr arī viena pati gādājot par atspirdzinājumiem pēc dievkalpojumiem. Vēl dienu pirms sava nelaimīgā kritiena viņa izziņoja draudzes locekļiem šī gada Nūkāsles dievkalpojumu datumus. Velta bija dziļi reliģioza, bet viņas dzīve bija mūzika. No Sidnejas latviešu baznīcas uz latviešu kapiem - tālu projām no viņas mīļās Rīgas un dzimtenes viņu izvadīja liels pulks viņas cienītāju.

Avots: Australijas latvietis, 22.02.2006