Mūsu novadnieks nāca pasaulē 1910. gadā (Ozolnieku novada novadpētniecības materiālos minēts, ka 1913.gadā) kā pastarītis Valgundes muižas kalpu Mārtiņa un Lizetes nu jau piecu bērnu ģimenē. Divdesmito gadu sākumā, kad Latvijā dalīja muižu zemi, 1700 jaunsaimnieku vidū bija arī Krastiņi, kas saņēma vienu no Cenu muižas 18 daļām un uzbūvēja māju "Brūveri". Skolas gaitas Verners iesāka Ozolnieku pamatskolā, vēlāk Jelgavas 2.ģimnāzijā. Līdzās māju darbiem un mācībām sportam gandrīz neatlika laika. Nebija arī istas intereses, bet tad 1929. gada pavasarī avīzēs parādījās jūsmīgi raksti par rīdzinieku Motmillera, Bukasa un Cimermaņa uzvarošo skrējienu Berlīnē. Arī 2. ģimnāzijas izlaidumklases puiši sāka paskraidit Rīgas - Jelgavas šosejā un sarīkoja skolas mačsacīksti viena kilometra garumā. Uzvarēja Verners. Bet te arī izlaiduma balle klāt, ražas novākšanas darbi saimniecībā, un 1929. gada rudenī - iesaukums Latvijas armijā. Var teikt, ka Jelgavas jaunkareivim paveicās, jo viņš nonāca Liepājā, 6. kājnieku pulkā, vienā no sportiskākajām armijas daļām, kur sporta dvēsele bija arī visas Liepājas veglatlētu saimes vadītājs un vairāku valsts rekordu īpašnieks - virsleitnants Haralds Marvē. Virsnieks jau pirmajā jaunkareivju krosā ievēroja neatlaidīgo, slaido Zemgales jaunkareivi un sniedza viņam vērtīgus padomus. Pavasarī Verners Krastiņš līdz ar dižkareivja uzplečiem ieguva arī otro vietu garnizona krosā, kur finišēja aiz sava virsleitnanta, un pēc tam tika iekļauts pilsētas izlasē. 3.augustā Liepājā notika "Brennabor" balvas izcīņa, kur dižkareivis 500 metru skrējienā tikai 0,2 sekundes zaudēja Haraldam Marvē, bet komanda stafetes skrējienā sasniedza garnizona un Liepājas rekordu. Ar šo dienu sākās V. Krastiņa rekordu skaitījums. Drīz arī dienests beidzas, un divas sezonas jelgavnieks nestartē - gan mājas darbu netrūkst, gan jāārstē 1932. gada pavasarī lauztā kāja. Un tikai nejauša tikšanās Rīgas - Liepājas vilcienā ar Haraldu Marvē atgriež Ozolnieku pagasta puisi atkal skrejceļā. 1933. gada vasaras sākumā "Sporta Pasaules" publicētajā valsts labāko skrējēju sarakstā parādās viņa vārds. Nākamā sezona stadionā iesākas Jelgavā, kur 1500 metros tiek sasniegts Zemgales rekords - 4.20,2. Tad aizsargu sacensības 31. jūnijā, pēc kurām par Verneru Krastiņu "Sporta Pasaule" raksta: "...no rīta 7 stundas pļauj sienu, vakarā skrien 800 metrus 2 min. 01,0 sek." 1935. gada sezonā beidzot "krīt" arī valsts rekords. Tas notiek 1. augustā Latvijas - Igaunijas - Polijas mačā, kur V. Krastiņš finišē ceturtais -1.58,8. "Krastiņš ir mūsu visu laiku labākais 800 metrinieks" - tā sezonas nogalē raksta "Sporta Pasaule". Tālāk nāk olimpiskā gada starti un atkal rekordi. 21. augustā Rigā viesojas Kanādas olimpieši. ASK stadionā 8000 skatitāju pirmoreiz redz skrejošu nēģeri F. Edvardu (bronzas medaļas īpašnieku Berlīnē), kas apsteidz R. Balodi un V. Krastiņu. Par "skrejošās sezonas" sekmīgāko startu tajā pašā "Sporta Pasaulē" 1935. gada 19. jūlijā - "Krastiņš piektdien deva Latvijai jaunu rekordu 800 m -1.58,0 min." Ar sacensībām, uzvarām un jauniem rekordiem aizrit arī 1938. gada sezona. Un tad klāt arī vēt viena vasara - pēdējā Latvijas brīvvalstī pirms lielā kara vētrām. Gadskārtējā spēkošanās mačā ar igauņiem un uzvara 7. Vispārējos Latvijas sporta svētkos. Septembra sākumā pēdējās aizsargu meistarsacīkstēs ar 793 dalibniekiem un pēdējais aizsargu rekords, kuru 3x1000 metru stafetē izcīna 16. Jelgavas aizsargu sporta kluba puiši V. Krastiņš, K. Radziņš, A. Krencis. 1940. gada augustā jau notiek Latvijas PSR meistarsacīkstēs, kur Verners vēl uzvar savā distancē. Vēl baltieši ir kopā 14.septembri Kauņā, kur V. Krastiņš ar komandas biedriem sasniedz savu pēdējo Latvijas rekordu 4x400 metru stafetē. Un vēl ir 6. oktobris Rīgā, kur 1000 metru distancē zemgalietis ir pēdējoreiz skrejceļā... Tad drūmais un tumšais rudens, ziema un 1941. gada pavasaris, kad daudzās mājās Latvijā un arī "Brūveros" ierodas bruņoti, nelaipni aizvedēji, - tā ir pēdējā reize, kad tuvinieki redz Verneru... Neoficiāli (neviens dokuments ne rādīts, ne redzēts) tika teikts, ka viņš notiesāts un piespriests augstākais soda mērs.  Līdz pēdējam brīdim vecāki gaidīja savu pastarīti. Mantinieki bija spiesti mājas pārdot svešiem ļaudīm. Tāds bija sīkstā Ozolnieku pagasta puiša īsais dzīves stāsts. Varam uzskatīt, ka Verners Krastiņš ir visu laiku Jelgavas labākais skrējējs un arī vieglatlēts starp vīriem, kaut arī aizritējis jau vairāk nekā pusgadsimta. Kā saglabāsim viņa piemiņu nākamajām paaudzēm? Varbūt tā iespējama kā skrējiens no viņa Brūveru mājām līdz šodienas "Daugavas" stadionam, kurā savulaik startējis arī Verners Krastiņš un citi viņa biedri no 16. Jelgavas aizsargu pulka sporta kluba? (Jelgavas ziņotājs, 18.11.1992)

---

Vernera vārds lasāms arī ģimenes kapa vietā Cenu kapos.