Vija Jākobsone

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
15.11.1934
Miršanas datums:
31.01.2012
Papildu vārdi:
Вия Якобсоне
Kategorijas:
Advokāts (-e), Jurists, LJB biedrs, LJB dibinātājs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

    Vija Jākobsone,

    zvērināta advokāte, LJB dibinātaja un Prezidija locekle,

    tiesību zinātniece

    (15.11.1934.–31.01.2012.)

    mūžībā aizgājusi izcilā latviešu juriste, viena no LJB dibinātājiem un tiešām – Latvijas Kriminālprocesa likuma māte.

    Atvadīšanās sestdien, 04.02.2012. plkst. 11.00 no Krematorijas Lielās zāles (kremēs)

    • Juridiskajā profesijā kopš 1958. gada – stažiera un prokurora palīgs Cēsu rajona prokuratūrā
    • No 1968. gada – Latvijas Zinātniski-pētnieciskā tiesu ekspertīzes un kriminoloģijas laboratorijas nodaļas vadītāja
    • No 1971. gada – LPSR Tieslietu ministrijas nodaļas vadītāja
    • No 1973. gada 19. decembra – Rīgas 3. juridiskās konsultācijas advokāte
    • No 1993. gada – individuāli praktizējoša zvērināta advokāte

     

    • Ilggadēja Latvijas PSR, Latvijas Advokātu kolēģijas prezidija priekšsēdētāja vietniece, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece (1987. gada aprīlis – 2002. gada maijs)
    • Pirmā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātu eksāmena komisijas priekšsēdētāja, programmas un pārbaudījumu līdzautore
    • LZAP Ētikas komisijas locekle (2007. gada oktobris – 2008.gada jūlijs)
    • No 1963. gada LU Juridiskās fakultātes lektore
    • Daudzu publikāciju par kriminālprocesam veltītām problēmām autore, konferenču dalībniece
    • Latvijas PSR Advokatūras nolikuma izstrādes grupas dalībniece, KPK, KPL projektu izstrādes grupu dalībniece

     

    V. Jākobsone advokatūrā ir gandrīz 35 gadus

    LKAB.LV

     

    Vēlreiz par Kriminālprocesa likuma projektu "Latvijas vēstnesis" 26.02.2002  

    Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore     

    “Kas notiek ar kriminālprocesu Latvijā?”— tādu visai retorisku jautājumu, kas atgādina trešdienās Jāņa Dombura vadīto Latvijas TV populāro diskusiju “Kas notiek Latvijā?”, aizvadītajā sestdienā, 23. februārī, Juristu biedrības kolēģijas sēdē izvirzīja šīs biedrības viceprezidente Vija Jākobsone. Faktiski tas bija arī galvenais kolēģijas dalībnieku sarunu temats.

    Kā jau iepriekš “Jurista Vārds” informēja, janvārī Juristu biedrības prezidija sēdē Kriminālprocesa likumprojekta izstrādes grupas vadītājs Gunārs Kūtris prognozēja, ka februāra beigās varēs publicēt projekta variantu, lai sāktos juristu un citu interesentu diskusijas par to. Diemžēl, kā nācās sestdien atzīt gan grupas vadītājam, gan tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai, kas arī piedalījās kolēģijas sēdē, šis darbs vēl nav pabeigts, lai gan strādāts ļoti intensīvi un radoši. Pirms minētās kolēģijas tās dalībnieki saņēma vairākas Kriminālprocesa likumprojekta sadaļas, par kurām, kā teica G. Kūtris, darba grupas locekļi ir vienojušies un par kurām viedokļi nav tik atšķirīgi.

    Tieslietu ministre I. Labucka, ievadot diskusiju par topošo projektu, atzīmēja, ka palikusi pēdējā nedēļa, lai pabeigtu darbu likumprojekta izstrādē, turklāt tiek strādāts ļoti saspringtā režīmā, jo paralēli tam Saeimā otrajam lasījumam tiek gatavoti grozījumi esošajā Kriminālprocesa kodeksā. Tāpēc pēc likumprojekta publicēšanas tuvākajos divos trijos mēnešos ir cerības izvērst diskusijas juristu vidū par izstrādāto variantu, ieklausīties viņu priekšlikumos un kritiskajās piezīmēs. Ir skaidrs, ka Latvijā dažos konceptuālos jautājumos kriminālprocesā pastāv atšķirīgi viedokļi, taču tas ir normāli, jo juristiem domas var būt dažādas. Galvenais, lai beidzot nonāktu pie kopsaucēja, lai jaunais likums palīdzētu gan juristiem, gan katram indivīdam tiesību aizsardzībā.

    Gunārs Kūtris īsumā komentēja kolēģijas sēdes dalībniekiem izdalītās likumprojekta sadaļas, to struktūru, lai gan īsta diskusija par tām nevarēja izvērsties, jo tik ātri nebija iespējams iedziļināties projekta sadaļās. Tāpēc “Jurista Vārds” cer pēc likumprojekta publicēšanas uz juristu un citu ieinteresēto personu aktīvu diskusiju “Latvijas Vēstneša” slejās.

    Daudz pārdomu par jauna Kriminālprocesa likuma steidzamību un vairākām problēmām šajā sakarā izteica gan iepriekšējās Kriminālprocesa kodeksa projekta izstrādes grupas vadītāja Vija Jākobsone, gan šīs pašas grupas locekļi Imants Pličs un Rita Aksenoka, gan zvērināts advokāts Gvido Zemrībo un Latvijas Universitātes profesors Kalvis Torgāns, kā arī Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.

    Piemēram, V. Jākobsone uzskata, ka nedrīkstētu jaunajā likumā salikt kopā dažādu tiesību sistēmu normas — kaut ko no Zviedrijas, Vācijas vai ASV, bet jābūt noteiktai harmonijai, konkrētai sistēmai. Veidojot jaunu Kriminālprocesa likumu, kas patiešām ir milzīgs un atbildīgs darbs, jādomā arī par to, ka vienlaikus būtu jāizstrādā grozījumi vai pat jauni likumi arī par tiesu varu, Prokuratūras likumu u.c. Viņai nav radusies pārliecība, ko īsti kolēģi vēlas panākt, izstrādājot jaunu Kriminālprocesa likumu. Turklāt tiesībsargājošās institūcijas arī tagad bieži vien neizmanto jau esošajā Kriminālprocesa kodeksā paredzētās iespējas, vienkārši sakot, neievēro tā normas. Rita Aksenoka, kas jau vairākus gadus pilda Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītājas pienākumus un saskaras ar daudzām sūdzībām par tiesībsargājošo iestāžu darbu, ar sarūgtinājumu minēja vairākus faktus, kas liecina par šo institūciju neizdarību, kriminālprocesuālo tiesību ignorēšanu. Viņai, tāpat kā vairākiem citiem darba grupas locekļiem, nav saprotams, kāpēc un kādu motīvu dēļ tika noraidīts iepriekš vairāku gadu garumā izstrādātais un arī Eiropas Padomes neatkarīgu ekspertu kopumā pozitīvi vērtētais Kriminālprocesa kodeksa projekts, kas bija gatavs jau 2000. gada vasarā un kuru bija iespējams vēl pilnveidot pirms galīgās pieņemšanas. Uz to daļēji atbildēja tieslietu ministre, uzsverot virzību uz Eiropas Savienību un prasības uz tiesību normu saskaņošanu globalizācijas virzienā. Idejas, protams, ir dažādas, absolūtas patiesības nebūs nekad, katram valsts parlamentam jāizstrādā savs modelis — tādas domas pauda I. Labucka.

    LU profesors K. Torgāns, kas pašlaik strādā darba grupā, lai uzlabotu Civilprocesa likumu, ierosināja Kriminālprocesa likumprojekta darba grupā pieaicināt arī tiesību teorētiķus, civilprocesa speciālistus, atzīmēja jau pamanītās “blusiņas” izdalītajā projekta tekstā. Imants Pličs savukārt pieskārās operatīvās darbības pilnveidošanas nepieciešamībai un aicināja kolēģus nesteigties ar jaunā likumprojekta iesniegšanu valdībā, jo tas nav dažu mēnešu darbs. Toties jāatceras, ka dažādās komisijās, arī Saeimā, jācīnās par katru likumprojektā ierakstītu vārdu. Tas viss prasa gan laiku, gan enerģiju. Tātad — lielais darbs vēl priekšā, un arī Juristu biedrība visādi cer sekmēt profesionāļu diskusiju, lai beidzot Latvijā tiktu izstrādāts un ieviests progresīvs, mūsdienām atbilstošs kriminālprocess.

    Publicēts portālā 2003. gada 28. oktobrī

     

    Vietas

    Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
    1Latvijas UniversitāteLatvijas Universitātestrādājislv
    2Latvijas UniversitāteLatvijas Universitātemācījieslv

      loading...

          Saiknes

          Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
          1Ilmārs BišersIlmārs BišersDarba biedrs01.11.193012.05.2011
          2Jānis RozenbergsJānis RozenbergsDarba biedrs16.04.193616.03.2012
          3Inta BaltiņaInta BaltiņaDarba biedrs09.06.196414.05.2014
          4Ainārs RitenbergsAinārs RitenbergsDarba biedrs13.12.194315.06.2007
          5Edmunds TreijsEdmunds TreijsDarba biedrs23.07.195029.10.2012
          6Artūrs LiedeArtūrs LiedeDarba biedrs09.11.190500.00.1981
          7Andris GrūtupsAndris GrūtupsDarba biedrs, Paziņa05.05.194915.06.2014
          8Andrejs KrastiņšAndrejs KrastiņšDarba biedrs06.05.195119.05.2008
          9Raimonds BluķisRaimonds BluķisDarba biedrs02.03.195621.02.2002
          10Aivars NiedreAivars NiedreDarba biedrs29.01.193115.01.2018
          11Viktors SkudraViktors SkudraDarba biedrs10.07.194322.05.2011
          12Ivars KressIvars KressDarba biedrs00.00.194200.00.2008
          13Zigurds KrastiņšZigurds KrastiņšDarba biedrs17.07.196202.10.2018
          14Aleksandrs OgurcovsAleksandrs OgurcovsDarba biedrs21.06.193917.02.2017
          15Gvido NarkevičsGvido NarkevičsDarba biedrs05.11.193102.09.2011
          16Jānis VēbersJānis VēbersDarba biedrs01.05.193014.08.1997
          17Dītrihs Andrejs LēbersDītrihs Andrejs LēbersPaziņa04.01.192324.06.2004
          18Ilgars Zigfrīds ŠepterisIlgars Zigfrīds ŠepterisPaziņa11.06.194317.03.2008
          19Ollerts ZibenisOllerts ZibenisStudents27.11.195204.07.2012

          17.12.1988 | Dibināta Latvijas Juristu biedrība

          Dibināšanas kongress notika Latvijas PSR ZA Lielajā zālē. Par prezidentu tika ievēlēts Valdis Birkavs. Par viceprezidentiem - Aivars Borovkovs, Tālavs Jundzis, Boriss Djomins, Raimonds Bluķis, Ainārs Ritenbergs, Juris Bojārs, Uldis Pētersons. Tika vākti ziedojumi Juristu biedrības turpmākai darbībai.Tika savākti 1001 rublis, kas tika uzticēti glabāt kasierei Vilmai Upmacei.

          Pievieno atmiņas

          Birkas