Viktors Šildknehts

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
27.01.1917
Miršanas datums:
09.08.2012
Apglabāšanas datums:
14.08.2012
Papildu vārdi:
Виктор Петрович Шильдкнехт
Kategorijas:
Gleznotājs, Kinorežisors, Mākslinieks (-e), Sabiedrisks darbinieks, Saistīts ar Latviju
Tautība:
 latvietis, vācietis, krievs, holandietis
Kapsēta:
Rīga, Lāčupes (Lācara) kapi

    Viktors Šildknehts dzimis 27.01.1917. nodarbojās ar sabiedrisko darbību Latvijas Republikas teritorijā.


    Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Viktors Šildknehts bija saistīts ar šādām organizācijām:

    Viktors Šildknehts nomira 95 gadu vecumā, 2012. gadā.

    Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Viktors Šildknehts varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

    Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

    ***

    Šildknehts dzimis 1917.gada 27.janvārī Sanktpēterburgā, holandiešu aristokrātu pēcteču ģimenē. Viņa māte Lidija bija aktrise Marijas teātrī, bet tēvs, vācietis Pēteris Ludvigs Šildknehts, bijis teātra dekorators. Tēvs dzīvojis Spānijā, 1924.g.-28.g.

    P. Šildknehts piedalījās kā dekorators Bunjuela / Dali filmā "Andalūzijas Suns" 

    Viktors Šildknehts 1923 - 1932 neklātienē mācījies 199. Vienotajā darba skolā, Ļeņingradā

    1937. - 1939. g. mākslinieks Ļeņingradas Universitātē 

    Šildknehts Otrā pasaules kara laikā strādājis kinostudijā "Ļenfiļm" un "Mosfiļm" kā kaskadieris un statists dažādās lomās, kā arī sācis apgūt kombinēto uzņēmumu jeb specefektu mākslinieka profesiju.

    1943. - 1946. g. mākslinieks-maketists Almaatas kinostudijā

    1943.gadā strādājis arī Sergeja Eizenšteina filmā "Ivans Bargais".

    Pēc Otrā pasaules kara Šildknehts komandēts uz Latviju, lai jaunceļamajā Rīgas kinostudijā organizētu kombinēto kadru uzņemšanas grupu, un līdz 60.gadu vidum viņš strādājis visās spēlfilmās, kur vien bija nepieciešami kombinētie uzņēmumi.

    1947. - 1949. g. mākslinieks Rīgas Kinostudijā 

    1949. - 1955. g. mākslinieks Rīgas nod. "Tirdzniecības reklāma"  1955. - 1990. g. mākslinieks Rīgas Kinostudijā

    1964.gadā režisors Aleksandrs Leimanis un operators Māris Rudzītis aicināja Šildknehtu kļūt par mākslinieku inscenētāju filmā "Cielaviņas armija", un kopš tā laika līdz 80.gadu vidum viņš bijis mākslinieks gandrīz 30 spēlfilmās.

    Filmējies arī epizodiskā- kapteiņa lomā filmā "Gaidiet " Džonu Graftonu"" (1979)

    Pēc aiziešanas pensijā Šildknehts turpināja nodarboties ar jaunības dienu aizraušanos - kuģu modeļu būvēšanu un turpināja arī gleznot. Viņa gleznas tikušas izstādītas Melngalvju namā un citur, bet kuģu modeļi - Klaipēdas Jūras muzejā un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.

    Šildknehts kā mākslinieks-inscenētājs bijis: 

    • 1964 – Cielaviņas armija (Aleksandrs Leimanis) 
    • 1965 – „Tobago” maina kursu (Aleksandrs Leimanis) 
    • 1967 – Cīruļi atlaižas pirmie (Māris Rudzītis) 
    • 1968 – Cielaviņas armija atkal cīnās (Aleksandrs Leimanis) 
    • 1969 – Trīskārtējā pārbaude (Aloizs Brenčs) 
    • 1971 – Pilsēta zem liepām (Aloizs Brenčs) 
    • 1972 – Kapteinis Džeks (Ada Neretniece) 
    • 1973 – Pieskāriens (Rostislavs Gorjajevs) 
    • 1973 – Oļegs un Aina (Aleksandrs Leimanis) 
    • 1974 – Uzticamais draugs Sančo (Jānis Streičs) 
    • 1975 – Mans draugs – nenopietns cilvēks (Jānis Streičs) 
    • 1976 – Meistars (Jānis Streičs) 
    • 1977 – Un rasas lāses rītausmā (Pēteris Krilovs) 
    • 1978 – Aiz stikla durvīm (Oļģerts Dunkers)
    • 1979 – Gaidiet „Džonu Graftonu” (Andris Rozenbergs)
    • 1982 – Salavecīša personiskā dzīve (Andris Rozenbergs)
    • 1983 – Mirāža (Aloizs Brenčs)
    • 1983 – Šāviens mežā (Rihards Piks)
    • 1984 – Pēdējā vizīte (Ada Neretniece)
    • 1985 – Tikšanās uz Piena ceļa (Jānis Streičs)
    • 1986 – Pēdējā reportāža (Dzidra Ritenberga)
    • 1987 – Dīvainā mēnessgaisma (Gunārs Cilinskis)
    • 1988 – Sēklis (Ēriks Lācis)
    • 1988 – Svešais (Lūcija Ločmele)

    u.c.,

    Kombinēto kadru mākslinieks jeb specefektu speciālists viņš bijis:

    • 1947 – Mājup ar uzvaru (režisors Aleksandrs Ivanovs) 
    • 1955 – Salna pavasarī (Pāvels Armands, Leonīds Leimanis) 
    • 1956 – Kā gulbji balti padebeši iet (Pāvels Armands)
    • 1957 – Nauris (Leonīds Leimanis)
    • 1958 – Latviešu strēlnieka stāsts (Pāvels Armands) 
    • 1959 – Šķēps un roze (Leonīds Leimanis) 
    • 1960 – Vētra (Varis Krūmiņš, Rolands Kalniņš) 
    • 1961 – Kārkli pelēkie zied (Gunārs Piesis) 
    • 1961 – Velna ducis (Pāvels Armands) 
    • 1963 – Jolanta (Vladimirs Gorikers) 
    • 1964 – Kapteinis Nulle (Leonīds Leimanis) 
    • 1964 – Cara līgava (Vladimirs Gorikers) 
    • 1966 – Pēdējais blēdis (Vadims Mass, Jans Ebners) 
    • 1971 – Meldru mežs (Ēriks Lācis) 
    • 1990 – Maija un Paija (Gunārs Piesis)

    Mākslinieks pasūtījuma filmās:

     

    • 1966 – Bīstamais ceļš (rež. O. Dunkers – dok. filma par sifilisa profilaksi)
    • 1966 – Es nodzīvošu simt gadu (rež. O. Dunkers – spēles īsfilma par vēža profilaksi)

    Apbalvojumi:

    • 1961.gadā Tadžikistānas kinematogrāfijas savienības Goda raksts saistībā ar radošās darbības 20.gadadienu,
    • 1967.gada 4.februārī -Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka Goda nosaukums,
    • 1977.gadā  Latvijas PSR Valsts ministru padomes Valsts Kinematogrāfijas komitejas Goda raksts par ilggadīgu raženu darbu kinematogrāfijas attīstībā,
    • 1977.gadā Šildknehtu ar Goda rakstu apbalvoja Gruzijas kinematogrāfijas savienība
    • 1987.gadā  Rīgas kinostudijas Goda raksts par ilggadēju radošu darbu un 70 gadu jubileju.
    • 2009. gadā Nacionālā kino festivāla "Lielais Kristaps" balva par mūža ieguldījumu kinomākslā.
    • medaļa

    Medaļas:

    • Par drošsirdīgu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941-1945.g.;
    • Par ilggadēju drošsirdīgu darbu darba frontes dalībniekam Lielā Tēvijas kara uzvaras 30. gadadienā. 1941 - 1945.g.;
    • Par ilggadēju drošsirdīgu darbu darba frontes dalībniekam Lielā Tēvijas kara uzvaras 40. gadadienā. 1941 - 1945.g.;
    • Par varonīgu darbu;
    • Piemiņas medaļa pilsētai varonei – Ļeņingradai 250 gadi.

    2012. gada maijā Latvijas filmu studija "Screen Vision" un "PilotazH" no Maskavas sāka darbu pie dokumentālas filmas "Lielā kino kapteinis" veidošanas, kas vēstīs par Šildknehtu.

    Ideja par dokumentālās filmas veidošanu radusies pagājušajā gadā, pateicoties Šildknehta dalībai Latvijas un Krievijas kino un reklāmas darbinieku mākslas darbu izstādē "Pekšots", kurā mākslinieks piedalījās ar trim mākslas darbiem.

    Dokumentālās filmas "Lielā kino kapteinis" režisors un producents ir Vladislavs Ščepins no Krievijas, operators - Uldis Jancis. Filmu plānots veidot četrās daļās, katru 26 minūtes garu.

    Šildknehta izvadīšana notiks 14.augustā plkst.13 no Rīgas Lāčupes kapu kapličas.

     

    Avoti: news.lv, lursoft.lv, kinokino.lv

    Nav pesaistītu vietu

      loading...

          Saiknes

          Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
          1Arnolds MilbretsArnolds MilbretsDarba biedrs27.10.190521.09.1968
          2Indulis KalniņšIndulis KalniņšDarba biedrs15.09.191803.07.1986
          3Ростислав ГоряевРостислав ГоряевDarba biedrs26.01.193423.02.2007
          Birkas