Viktors Šklovskis (Ви́ктор Бори́сович Шкло́вский; dzimis 1893. gada 24. janvārī (pēc vecā stila 12. janvārī), miris 1984. gada 6. decembrī) bija krievu rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis, viens no ievērojamākajiem krievu formālisma pārstāvjiem.

Dzīve

Viktors Šklovskis dzimis un uzaudzis Sanktpēterburgā skolotāja ģimenē. Lai arī bērnībā daudz lasījis, ticis izslēgts no skolas sliktu sekmju dēļ. Pēc tam gan pabeidzis ģimnāziju un iestājies Pēterburgas universitātes filoloģijas fakultātē.

1916.g. viņš kļuva par vienu no Poētiskās valodas teorijas pētniecības biedrības jeb OPOJAZ (Общества изучения теории поэтического языка) dibinātājiem. Šajā laikā Šklovskis dienēja Krievijas armijā, piedalījies Pirmajā pasaules karā, kur ticis ievainots un saņēmis Svētā Jura ordeni. Pēc tam viņš neilgu laiku dienējis arī padomju armijā, līdz caur Somiju emigrējis uz Vāciju.

1923.g. Šklovskis atgriezies Krievijā un apmeties uz dzīvi Maskavā, kur uzturējis draudzīgas attiecības ar krievu futūristiem. 20. gados Šklovskis bija viens no spilgtākajiem formālisma teorētiķiem, taču līdz ar 30. gadiem, kad pret formālismu sāka aktīvi vērsties padomju vara, Šklovskis, pakļaujoties ideoloģiskajam spiedienam, savā zinātniskajā darbībā ieviesis sociāli vēsturiskas metodes.

Zinātniskā darbība

Šklovskis ieviesis jēdzienu "atsvešināšana" (krievu valodā остранение, angļu valodā defamiliarization, arī estrangement), kas gan nebūtu jaucams ar jēdzienu "atsvešināšanās". Ar atsvešināšanu Šklovskis saprata literāru tehniku, kas lasītājam parāda ierasto pasauli kā neparastu, nepazīstamu. Atsvešināšana panākama ar dažādu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, retorisko figūru u.tml. lietojumu, un tieši atsvešināšanu Šklovskis uzskatīja lielā mērā par mākslas pamatpaņēmienu, mākslinieciskā (estētiskā) pārdzīvojuma pamatu.

Šklovskis devis lielu ieguldījumu arī naratoloģijas attīstībā (skat. rakstus Sižets, Motīvs).