Ilggadējs Cesvaines vidusskolas skolotājs, klases audzinātājs, zīmēšanas un rasēšanas, latviešu valodas un literatūras skolotājs, skolas direktors, pils gids.

Tautas frontes biedrs.

1950. gadā beidzis Balvu vidusskolu, pēc tam Cēsu skolotāju institūta latviešu valodas un literatūras fakultāti.

Kopš 1955. gada skolotājs Cesvaines vidusskolā.

1983.-1984. skolas direktors.

Cilvēks ar labu gaumi un brīnišķīgu rokrakstu.

Kremēts Rīgā.

Balvu Valsts ìimnâzijas 80 gadu jubilejâ durvis vçra daudz tuvu un tâlu viesu. Uz svçtkiem bija ieradies arî skolas mûþa vienau- dzis – 1950.gada izlaiduma absolvents Vilfrîds Kanaviòð no Cesvaines. Viòam drîzumâ apritçs 81.mûþa gads. Pensionçts skolo- tâjs, kurð 43 sava aktîvâ darba gadus atdevis Cesvaines vidus- skolai, strâdâjot par latvieðu valodas un literatûras, arî vçstures, rasçðanas, zîmçðanas skolotâju. Viòð joprojâm ir moþs un darbîgs cilvçks. Jûs atceraties savu skolu Balvos? -1950. gadâ mçs bijâm divas pçdçjâs 12.klases, kas mâcîjâs kâdreizçjâ Balvu muiþas çkâ ezera krastâ. Muiþas çkas durvis pçdçjoreiz vçru ïoti sen – pirms gadiem divdesmit. Taèu, esot Balvos, vienmçr izbraucu cauri pilsçtai un apskatu apkârtni. To izdarîju arî ðo- dien. Vispâr reizi gadâ - augustâ - braucu uz ðejieni, jo mani vecâki atdu- sas Balvu novada Priedaines kapos. Kur Jûs dzîvojât ðajâ pilsçtâ? -Mçs Balvos ienâcâm tai vçsturiskajâ 1934. gada dienâ, kad pie varas nâca Kârlis Ulmanis. Es biju mazs puiðelis. Atceros, ka pie mums saulainajâ maija dienâ bija atbraukusi radiniece un stâstîja, ka viòas brâlis aizbraucis sargât Ulmani. Daudz vçlâk sapratu, ka viòð tâtad bija aizsargs, un tas bija 15. maija apvçrsums, kad pie varas nâca Ulmanis. Balvos tçvs uzcçla nelielu Skolas solâ. 1950.gada izlaiduma audzçknis Vilfrîds Kanaviòð no Cesvaines un 1958.gada izlaiduma audzçkne Jevìenija Petrova no Rîgas. Abi viòi ir pensionçti skolotâji. Jevìenijas kundze uz skolas jubilejas pasâkumu Balvos ieradusies pirmo reizi. -Tâ gan notiek. Jaunajai paaudzei izprast vçsturi ir grûti. Pats esmu daudz ko pieredzçjis, tâdçï man ir citâda izpratne. Pieredzçju Ulmaòlaikus, arî laiku, kad ienâca krievi. Atceros, dikti gaidîjâm iebraucam Balvos Ulmani no Dziesmu svçtkiem Daugavpilî. Svçtdie- nas vakarâ Balvos pulcçjâs jâtnieki ar zobeniem pie sâniem, tçrpuðies baltos cimdos, un skatîjâs Bçrzpils ielas virzie- nâ uz Rugâju pusi. Taèu Ulmanis neie- radâs, jo jau bija saòçmis ultimâtu no Krievijas. Kïuva tumðs, un es, ziòkârîgais puiðelis, devos mâjâs. Nâkamajâ dienâ no Rugâju puses iebrauca tanki. Pçc tam bija laiks, kad no Rugâju puses iebrauca vâcu tanki un motocikli. Balvos laupîja veikalus. Kâ Jûs vçrtçjat faktu, ka varas pa savam izrîkojas ar pieminek- ïiem? brauc un staigâ ekskursanti. Pats uz- skatu, ka tagadçjie notikumi un dzîve liecina, ka Latvijas neatkarîba ir nopietni apdraudçta. Rîga tagad atkal nonâkusi krievu okupantu varâ. Visur runâ krieviski, viòi pieprasa divas valsts valodas. Bet Balvi, uzskatu, ir viena no Latvijas gaiðâkajâm pusçm. Un tas ir arî Balvu Valsts ìimnâzijas nopelns. Esat ðurp braucis no Cesvaines. Ar kâdâm izjûtâm posâties sko- las jubilejas vakaram? ko nebiju mâcîjies. Pirms tam laikam slimoju un skolâ nebiju vairâkas ne- dçïas. Taèu gada atzîme vçsturç man bija ‘teicami’. Biïeti noliku uz galda un gâju prom. Audzinâtâja man pçc tam teica: “Ar tâdu nostâju tu vçrsies pret padomju iekârtu un neatzîsti vçsturi.” Rezultâtâ nopelnîju trijnieku, jo 5 plus 2, dalîts uz pusçm, sanâk 3. Manas paaudzes skolçniem mâcîja arî latîòu valodu. Neteiktu, ka tâ bija grûta valoda. Un atkal gadîjâs, ka kâdu laiku nebiju skolâ. Mani izsauca un lika locît latîòu valodâ darbîbas vârdu ‘kliegt’. Domâju, ka tas ir lietvârds un locîju kâ lietvârdu. Sko- lotâja man par nepareizo klomu locîðanu arî ielika vienu klomu. Ar savu dzîvi esmu apmierinâts, lai gan viegli nav bijis. Latvieðu valodas un literatûras mâcîðana ir darbietilpîga. Gribçjâs, lai skolçniem ir bagâta valo- da, lai viòi labi raksta sacerçjumus, lai zina vârdu sinonîmus. Mana vedekla arî strâdâ par skolotâju. Viòa saka, ka tagad par valodas bagâtîbu nav vçrts runât. Labi, ka skolçni vispâr kaut ko lasa un daudzmaz pârzina literatûru. Kâ Jûs vçrtçjat tagadçjo at- zîmju sistçmu – lîdz 10 ballçm? -Man grûti teikt, jo lîdz ðâdai vçr- tçðanas sistçmai pats vairs nestrâdâju. Taèu agrâkos laikos atzîmçm arî bija gradâcijas. Skolotâji lika ‘4’ ar vienu un pat diviem mînusiem, ‘4’ ar krus- tiòu un tamlîdzîgi. Mums bija íîmijas skolotâja, kura atzîmçm augðâ vai apakðâ lika punktiòus. Tam bija sava nozîme, jo ðie apzîmçjumi palîdzçja skolnieka zinâðanas novçrtçt precîzâk. Kâ Jûs sevi uzturat ârçji tik labâ formâ? -Man ir mazdârziòð, augïukoki. Es tur labprât eju un darbojos. Dârziòu uzroku pats ar lâpstu un dakðâm. Maijâ ir daudz darba, stâdu ziròus, sîpolus, cûku pupas, kas paðam ïoti garðo. Un vçl pusi no nedçïas dienâm pavadu nûjojot. Esmu vienpatis, kompânijas nemîlu, tâdçï pa Cesvaines parku staigâju viens pats. Man tur ïoti patîk – aug priedes, ir svaigs, tîrs gaiss, un pçc ðâdâm pastaigâm jûtos labi. guïbûves mâju Daugavpils ielâ. 60.gados mçs mâju pârdevâm. Tai vairâkkârt mainîjuðies îpaðnieki, un tagad tur uzcelts lepns divstâvu nams. Pabraucâm garâm namam, un es noskatîjos, ka tur jopro- jâm aug mans stâdîtais kastanis. Manâ laikâ skolotâji lika ‘4’ vai ‘5’ ar krustiòiem, mînusiem vai punktiòiem. Tiem bija nozîme, jo palîdzçja skolçna zinâðanas novçrtçt precîzâk. -Jûtos ïoti paci- lâts. Katram savas bçrnîbas zeme taèu ðíiet pati labâkâ un skaistâkâ. Sirdî kòudina, redzot vecâs vietas, kur palicis tik daudz atmiòu. No manas klases izlaiduma neviena vairâk nav. Domâju, ka ðaisaulç esam pali- kuði vairs tikai divi zçni, lai gan arî otru biedru jau sen Jûs skolâ mâcîjât vçsturi. Vai nav tâ, ka daudzi to mçdz pâr- taisît pçc sava prâta un lîdzîbas, un ar lai- ku vçsturei paliek vien piegarða? vairs neesmu sastapis. Par skolas jubi- leju sâkotnçji interesçjos pats, piezva- not uz ìimnâziju. Biju izrçíinâjis, ka tâdai vajadzçtu bût, tâdçï gribçju zinât, vai patieðâm ðogad atzîmçs. Man bija skaidrs, ka es braukðu uz Balviem. Pa- ðam gan nav nekâda satiksmes lîdzekïa, taèu mani ðurp atveda cita Balvu skolas absolvente Irçna Leimane, kura arî dzîvo un strâdâ Cesvainç. Ko Jûs sagaidât no ðî skolas jubilejas vakara? -Gribçtu redzçt balvenieðu braðumu, nacionâlo stâju, mâksliniecisko izaugsmi, dzirdçt par skolu jaunatnes sasniegumiem. Visu laiku sekoju lîdzi Balvu kolektîvu dzîvei, panâkumiem. Zinu, ka Balvi ir muzikâla un kulturâla pilsçta. Kâds Jûs bijât skolas gados - vai uzcîtîgs audzçknis, ja pçc tam par skolotâju kïuvât pats?