Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs bija Rīgā dzimis vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākas Latvijas piļu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā (Dubultu baznīcu).

Dzīvesgājums

Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs dzimis Rīgā 1858. gadā tirgotāja un rūpnieka Nikolaja Ludviga Bokslafa un Rīgas birģermeistara F. V. Timma meitas Anna Bokslafas ģimenē. Viņa tēvs bija Baltijas linu manufaktūras "Ķengarags" īpašnieks.

Mātes brālis Georgs Vilhelms Timms bija pazīstams gleznotājs un grāmatu ilustrētājs.

1878. - 1885. gadā viņš studēja Rīgas Politehniskajā augstskolā, kur ieguvis arhitekta izglītību. Studiju laikā Bokslafs kļuva par vācbaltu studentu korporācijas Rubonia biedru.

1886-1892.g. pēc studijām turpināja strādāt Rīgas Politehniskajā augstskolā par asistentu un līdzstrādnieku profesora Johana Koha arhitektu birojā. Pētīja Pētera baznīcas un citu viduslaiku arhitektūras pieminekļu būvvēsturi.

1894. gadā apprecējās ar Evu Rikeri.

Bokslafs projektēja ēkas eklektisma, jūgendstila un funkcionālisma formās.

1901. pēc viņa projekta tika uzcelta Georgam Armitstedam piederošā Jaunmoku pils,

1902. — 1905. gadā viņš projektēja vienu no savām pazīstamākajām celtnēm - Rīgas biržas komitejas komercskolas ēku (tagadējā Mākslas akadēmija) "ķieģeļu gotikas" stilā.

1903. gadā tapa arī izcilais Ludviga Neiburga īres nams Jaunielā, kura stūra torņa formas atgādina netālo Domas baznīcas torni.

1907.-1909. gadā pēc viņa projekta celta Dubultu baznīca, bet 1910. gadā Rīgas Krusta baznīca.

1910. un 1912. gadā V. Bokslafs projektēja divus Rīgas ūdenstorņus — Alises ielas (Āgenskalna priedēs) un Čiekurkalna torni.

1911. gadā pēc viņa projekta veica Mālpils muižas kungu mājas rekonstrukciju.

Lielajos kapos arhitekts izveidoja iespaidīgu memoriālu sev un sievai.

Tomēr tajā 1939. gadā apbedīta tikai viņa sieva, pats Bokslafs pēc Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas Otrā Pasaules kara sākumā bija spiests izceļot uz Vācijas okupēto Pozeni, kur gāja bojā bombardēšanas laikā 1945. gada 9. martā.

Viņa meita apglabājusi segā ietīto Vilhelmu Bokslafu mājas pagalmā. Vēlāk viņš tika anonīmi pārapbedīts kādā tuvējā kapsētā.

Par godu arhitekta 150 gadu jubilejai Mālpils muižā tika uzstādīts piemineklis.

Vilhelms Bokslafs projektējis ap trīsdesmit dzīvojamo un sabiedrisko ēku, kā arī vairākas rūpnīcu ēkas. Starp tām īpaši izceļamas

• dzīvojamā ēka Kaļķu ielā 6 (1898)
• Jaunmoku pils (1901)
• Angļu jūrnieku klubs Pils ielā 11 (1901)
• Neiburga nams Jaunielā 25/29 (1903)
• Latvijas Mākslas akadēmijas ēka (1902—1905),
• Lielās ģildes administratīvā un dzīvojamā ēka Amatu ielā 4 (1903)
• Leitnera velosipēdu fabrika Brīvības ielā 139 (1907)
• Jaunpils rekonstrukcija (1907)
• Dzelzavas muižas pils rekonstrukcija (1908)
• Straupes pils rekonstrukcija (1909)
• Dubultu luterāņu baznīca (1907-1909)
• Rīgas Krusta baznīca Ropažu ielā (1910)
• Rīgas ūdenstorņi Āgenskalnā Alīses ielā 4 un Čiekurkalnā (1910. un 1912.)
• bankas ēka Smilšu ielā 6 (1912)

• Mālpils muižas kungu māju rekonstrukcija (1911)
• gumijas fabrika "Kvadrāts" (1928)
• Bokslafu ģimenes kapliča Lielajos kapos

Apbalvojumi un pagodinājumi

V. Bokslafam piešķirts Rīgas goda pilsoņa tituls.

Sieva - Eva Margarethe Bockslaff
Bērni -  Gertrud Poelchau; Ilse Eva Wilhelmine von Zimmermann un Wilhelm Bockslaff

Atsauces

 Priede, G. Arhitekts Vilhelms Bokslafs un Rīga. Jāņa sēta, Rīga 1997.