Vilhelms Haufs (Wilhelm Hauff, * 1802. gada 29. novembrī, † 1827. gada 18. novembrī) bija vācu rakstnieks, romantisma literatūras pārstāvis.

Dzīve

Haufs dzimis Štutgartē. Viņa tēvs Augusts Frīdrihs Haufs, valsts ierēdnis, nomira 1809. gadā, un māte ar bērniem (Vilhelmam bija brālis Hermanis un māsas Marija un Sofija) pārvācās pie viņas tēva Karla Frīderiha Elzesera uz Tībingeni.

Haufs mācījās Tībingenes ģimnāzijā, tad no 1817. gada Blaubeirenas klostera skolā. No 1820. līdz 1824. gadam viņš studēja teoloģiju Tībingenē, kur ieguva arī Dr.phil. grādu.

No 1824. līdz 1826. gadam Haufs strādāja par mājskolotāju Štutgartē. 1827. gadā viņš kļuva par Johana Frīdriha Kottas izdotā laikraksta Morgenblattes für gebildete Stände redaktoru. 1827 gadā viņš apprecēja savu māsīcu Luīzi Haufu, kura tā paša gada 10. novembrī dzemdēja viņam bērnu. Nedēļu vēlāk - 18. novembrī - Haufs nomira (nāves cēlonis - "nervu drudzis", ko viņš bija ieguvis kādā ceļojumā caur Tiroli).

Literārā darbība

Savu īso literārās darbības laiku Haufs uzsāka 1825. gadā, publicējot dažas noveles (Memoiren des Satans, Othello) un savu pirmo pasaku almanahu. Par Haufa pazīstamāko darbu līdzās viņa pasakām kļuva 1826. gadā izdotais romantiskais romāns "Lihtenšteins".

Nozīmīgākā Haufa daiļrades daļa ir viņa literārās pasakas.