Vilhelms II Hohencollerns

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
27.01.1859
Miršanas datums:
04.06.1941
Papildu vārdi:
Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas, Friedrich Wilhelm Albert Viktor von Preußen;
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Aristokrāts, Masons, Militārpersona, karavīrs, Muižnieks, Politiķis, Valdnieks
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Vilhelms II Hohencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,  Friedrich Wilhelm Albert Viktor von Preußen;

Pēdējais Vācijas impērijas imperators un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888. gada 15. jūnija līdz 1918. gada 9. novembrim.

Vilhelma II politika un iesaiste 1. Pasaules karā atstāja būtisku iespaidu uz Eiropas attīstību.

Vilhelma II un viņa brālēnu- Krievijas cara Nikolaja II un Anglijas karaļa Džordža V personīgās ambīcijas Eiropā prasīja desmitiem miljoniem dzīvību, pilnībā sagrāva Vācijas impēriju, mainīja Lielbritānijas koloniālo politiku, iznīcināja Krievijas pārvaldes modeli, tomēr ļaujot tai saglabāt vairumu iepriekš kolonizētās teritorijas. Impēriju vājums Eiropā ļāva rasties daudzām nacionālajām valstīm- arī Latvijai.

Vācijas- Krievijas ambīcijas ir  prasījušas latviešiem milzīgus upurus; tā ir vienīgā nācija Eiropā, kuras pārstāvju skaits nacionālā valstī nav pieaudzis. Latvijā pat pēc 100 gadiem dzīvo mazāk latviešu, kā tas bija pirms 1. Pasaules kara (1897. gadā tautas skaitīšanā bija saskaitīti 1,32 miljoni latviešu, 2011.gadā - 1,28 miljoni )

1859. gada 27. janvārī - Vilhelms II piedzimst Berlīnē. Dzemdības bija sarežģītas un tajās sakropļotā kreisā roka padarīja Vilhelmu par invalidu uz visu mūžu. Fiziskā trauma rada arī paliekošas psiholoģiskas problēmas, kas ar laiku tikai progresē. Kā galvenie vainīgie pie šīs problēmas no paša Vilhelma II tiek nosaukti "angļu ārsti un arī paša angļu māte, kura dzemdībās nav ļāvusi piedalīties vācu ārstiem" (1899.g. sarakstē)

1866- sāk apgūt sākotnējo izglītību pie mājskolotājiem. Zēns ir apdāvināts, taču ar ļoti strauju raksturu. Vēlāko izglītību iegūst Fridriha ģimnāzijā un Bonnas universitātē.

Par spīti fiziskajam defektam, Vilhelms II vēlas pierādīt, ka ir izcils kareivis. Viņs reti redzams kādā citā apģērbā, kā militārā uniformā.

Savas dzīves sākotnējā posmā Vilhelms II respektēja kancleru  Bismarku, kurš pēc būtības bija izveidojis Vācijas impēriju, taču domstarpības dažos iekšpolitikas jautājumos (nostājās pret Bismarka "anti-sociālistu likuma"  pieņemšanu,  atbalstīja Darba likuma pieņemšanu) vēlāk noved pie konfliktiem.

1890. gadā atcēla no kancleru Oto fon Bismarku, un iedibināja "jaunu kursu" ārpolitikā, kurš rezultātā izvērtās par Pirmo pasaules karu.

Vilhelms II bija ļoti ieinteresēts Vācijas modernizācijā un bija ievērojams Vācjas mākslas un zinātnes patrons. Viņa laikā tika atbalstīta vispārēja izglītības sistēma, tika nodibināti fondi zinātnes attīstībai.

Vilhelms II un Nikolais II 1905 gadā. Brālēni pagaidām vēl draudzīgi apmainījušies uniformām

1890-1900 gados Vilhelms II cenšas iegūt kolonijas Āfrikā, sūta savus kareivjus uz Ķīnu, lai apspiestu bokseru sacelšanos (potenciāli cerot gūt ietekmi šeit). Šī koloniālā politika, saprotams, nepatīk angļiem, kuri uzskata, ka tādējādi tiek pārkāptas viņu intereses.

1905. gadā Vilhelms apmeklē Maroku (Francijas koloniju) un savā runā izsakās pat par Marokas neatkarību, tādējādi iegūstot ienaidniekus Francijā.

1908. gadā sava karstasinīgā rakstura dēļ Vilhelms II intervijā laikrakstam Telegraph (kuras sākotnējais mērķis bija pretējs- veicināt angļu- vācu sadarbību) pamanās sanaidoties ar visām tālaika lielvarām- Angliju, Franciju, Japānu un Krieviju. Viens no slavenākajiem šīs intervijas izteicieniem par britiem ir:  "Jūs, angļi esat traki, traki, traki kā Marta zaķi" ("You English are mad, mad, mad as March hares."

Ņemot vērā tā laika diplomātisko praksi, šāda veida izteicieni no monarha puses tika uztverti ļoti nopietni un citu valstu aristokrātija bija šokēta un apvainota. 

1914.g. 28. jūnijā saņēmis ziņu par sava personīga drauga Austrijas Estes hercoga un kroņprinča Franča Ferdinanda nāvi ir dziļi satriekts un pieprasa slepenās serbu organizācijas Melnā Roka (kura atbildīga par slepkavību) likvidāciju, taču cer uz konflikta mierīgu risinājumu, par ko liecina viņa sarakste.

Tomēr izrādās, ka Austro-Ungārija jau nolēmusi uzsākt karu pret Serbiju. Vācijas līgumi ar Austro-Ungāriju nosaka savstarpēju militāru palīdzību.

Savukārt, Serbijas sabiedrotā- Krievija uzsākusi vispārēju mobilizāciju, lai iejauktos karā Serbijas pusē.  Pretēji Vācijas pieprasījumiem, Krievija mobilizāciju nepārtrauc. Karā gatavas iesaistīties arī Krievijas sabiedrotā - Anglija un  Francija.

1914.gada 28.jūlijā sākās karš. Austroungārija piesaka karu Serbijai.

1914.gada 29. jūlijā Krievija izsludināja totālo mobilizāciju, lai uzsāktu karu Serbijas pusē.

1914.g. 30 jūlijā  Vilhelms II saprot, ka tam draud cīņas 2 vai pat 3 frontēs (Francija, Krievija un Anglija caur neitrālās Beļģijas teritoriju).

Pretēji militāro speciālistu ieteikumiem, panikas pārņemts Vilhelms II ir gatavs piedalīties karā, turklāt pamatā paredz vērsties tieši Krievijas virzienā, jo uzskata, ka ir labi nodrošinājis aizsardzībai Rietumu fronti ar tajā laikā modernām tehnoloģijām (ierakumiem, dzotiem, ložmetējiem un - dzeloņstieplēm).

1914.g. 1. augusts: Vācija piesaka karu Krievijai.

http://www.youtube.com/watch?v=InA90D9wzc4

Pašas pirmās kara darbības notika tālu no Eiropas - Āfrikā un Klusajā okeānā. Franču un Britu impērijas (šajās cīņās aktīvi piedalījās arī Jaunzēlande un Austrālija) jau dažu mēnešu laikā okupēja visas Vācijas teritorijas Klusajā okeānā. Āfrikas teritorijā neliela mēroga cīņas turpinājās visa kara laikā.

Krievijas armija, sākotnēji vēršoties pret Austro- Ungāriju, gūst panākumus, īpaši Galīcijā, taču iesaistoties karā Vācijai, ātri zaudē iniciatīvu un ne tikai tiek atspiesta no kara sākumā iekarotajām teritorijām, bet zaudē arī savējās- Poliju, Kurzemi, u.c.

Kara sākumā Austrumu frontē Vilhelms II gūst zināmus panākumus, taču jau pēc dažiem mēnešiem visas vācu ofensīvas tiek apturētas un sākas "ierakumu karš".

Austrumu virzienā frontes līnija tiek noturēta pie Daugavas praktiski līdz 1918. gadam, prasot tūkstošiem latviešu strēlnieku un civilpersonu dzīvību . Vilhelms II kara laikā vairākkārt apmeklējis Latvijas frontes līniju un bijis gan Rīgā, Liepājā, Jelgavā, kur pieņēmis militārās parādes un inspicējis frontes līniju.

1917. gadā Krievijā sākās revolūcija, kuras rezultātā februārī vispirms no troņa tiek gāzts kara viens no uzsācējiem- Nikolajs II, taču jau oktobrī sākās otra revolūcija un varu Krievijā pārņem komunisti Ļeņina vadībā.

1918. gadā  revolūcija sākas arī Vācijā, kuru vada sociālistisku ideju pārņemti politiskie spēki kā Vācijas sociāldemokrātiskā partija. Taču, lai izvairītos no plašāka pilsoņu kara, kā Krievijā, Vācijas sociāldemokrāti nav gatavi apvienoties ar komunistiem.

1918.g. 8 novembrī revolūcijas rezultātā Vilhelms II atteicās no troņa, emigrēja uz Nīderlandi un līdz mūža beigām

1918. g, 11. novembrī beidzas 1. Pasaules karš.

Emigrācijā Vilhelms II pamatā nodarbojās ar autobiogrāfijas rakstīšanu. Zināms, ka viņs nav atbalstījis Hitlera genocīda politiku pret ebrejiem (izteicies, ka tā esot viena no reizēm, ka viņam esot kauns būt vācietim), taču atbalstījis karu pret liebrālo- "sātanisko" Lielbritāniju un komunistisko PSRS

Vilhelms II piedzīvoja Otrā pasaules kara sākumu un Nīderlandes okupāciju.

Miris 1941. gada 4. jūnijā.

Avoti: wikipedia.org , news.lv

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Poznań, Zamek CesarskiPoznań, Zamek Cesarskinav precizētapl

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Wilhelm  PreußenWilhelm PreußenDēls06.05.188220.07.1951
        2Cecilie  Mecklenburg Schwerin, DuchessCecilie Mecklenburg Schwerin, DuchessVedekla20.09.188606.05.1954
        3Prince Albert VictorPrince Albert VictorBrālēns/māsīca08.01.186414.01.1892
        4ModaModaBrālēns/māsīca26.11.186920.11.1938
        5Princess Victoria of the  United KingdomPrincess Victoria of the United KingdomBrālēns/māsīca06.07.186803.12.1935
        6Александрович МихаилАлександрович МихаилBrālēns/māsīca22.11.187813.06.1918
        7Ольга  РомановаОльга РомановаBrālēns/māsīca13.06.188224.11.1960
        8Великая княгиня Ксения АлександровнаВеликая княгиня Ксения АлександровнаBrālēns/māsīca06.04.187520.04.1960
        9Michail Alexandrowitsch RomanowMichail Alexandrowitsch RomanowBrālēns/māsīca04.12.187813.06.1918
        10Nikolajs II RomanovsNikolajs II RomanovsBrālēns/māsīca19.05.186817.07.1918
        11Džordžs V  VindzorsDžordžs V VindzorsBrālēns/māsīca03.06.186520.01.1936
        12Elizabete VudvilaElizabete VudvilaAttāls radinieks00.00.143708.06.1492

        26.04.1886 | Sāk darbu Prūsijas Pārvietošanas Komisija

        Pievieno atmiņas

        02.11.1894 | Krievijas tronī kāpj pēdējais Krievijas cars Nikolajs II

        Pievieno atmiņas

        28.06.1914 | Sarajevā nogalināts Austrijas kroņprincis Francis Ferdinands

        Sarajevā tika nogalināts Austrijas kroņprincis Francis Ferdinands, kas bija formālais iemesla Pirmā pasaules kara sākumam.

        Pievieno atmiņas

        29.07.1914 | Krievija izsludina vispārēju mobilizāciju

        Pievieno atmiņas

        01.08.1914 | Vācija piesaka karu Krievijai

        Pievieno atmiņas

        02.08.1914 | Pirmais pasaules karš: Vācijas kuģi sāk Liepājas ostas apšaudi

        Pievieno atmiņas

        04.08.1914 | Pirmais Pasaules karš: Anglija piesaka karu Vācijai

        WW1

        Pievieno atmiņas

        30.08.1914 | Pirmais Pasaules karš. Vācija sakauj Krievijas spēkus Austrumprūsijā pie Tannebergas. "Par caru" iet bojā daudzi tūkstoši latviešu

        Pievieno atmiņas

        26.01.1915 | Liepāja pirmo reizi piedzīvoja vācu cepelīna uzlidojumu

        Pievieno atmiņas

        19.02.1915 | Čērčila debija: Galipoli kauja. 1,25 miljoni kritušo. Nozīmīgākā Turcijas uzvara

        19. februārī tika izdarīts pirmais uzbrukums Dardaneļiem, ko sāka spēcīgs angļu un franču spēku apvienojums, tai skaitā kuģis Queen Elizabeth, kuru sabombardēja Osmaņu impērijas artilērija. Galipoli kauja notika Pirmā pasaules karā, apvienotie britu un franču spēki centās ieņemt Osmaņu impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli (tag. Stambula). Mēģinājums neizdevās un nesa ļoti lielus upurus abām pusēm. Sabiedroto spēki zaudēja 550,000 kritušo, Turcija- vairāk par 700,000

        Pievieno atmiņas

        30.04.1916 | Vācija ievieš pāreju uz vasaras laiku

        Pievieno atmiņas

        28.08.1916 | Pirmais Pasaules karš: Itālija pieteica karu Vācijai

        Pievieno atmiņas

        06.09.1917 | Vācijas ķeizars Vilhelms II ierodas okupētajā Rīgā

        Pievieno atmiņas

        03.03.1918 | Brestļitovskas miera līgums

        Brestļitovskas miera līgums- bija dokuments, uz kura pamata Padomju Krievija, pēc revolūcijas nespēdama turpināt karu, Vācijas un sabiedroto spiediena rezultātā piekrita ievērot cilvēktiesības (tai skaitā tautu pašnoteikšanās tiesības) Krievijas Impērijas visvēlāk okupētajās / anektētajās Eiropas zemēs, tai skaitā Baltijā. Jau 1918. gada 5. decembrī, Padomju Krievija vienpusēji šo līgumu lauza, un iebruka Latvijā kā arī citās no Krievijas neatkarību atguvušajās valstīs, jo arī Vācijā sākās revolūcija. Tādējādi, nereti krievu presē minētās ziņas, ka "Ļeņins deva latviešiem brīvību apmaiņā pret atbalstu boļševiku režīmam" ir divkārši nepatiess mīts: tautu pašnoteikšanās tiesības līgumā pieprasīja Vācija un citas Rietumu valstis, nevis krievu boļševiki, kā arī tieši Krievija Ļeņina vadībā vienpusēji lauza līgumu un tās Sarkanā Armija iebruka Latvijā, lai to ar marionešu (Stučkas) valdības palīdzību atkārtoti okupētu. Latviešu strēlnieki, kuri cīnījās boļševiku pusē, visbiežāk bija vienkārši apmānīti un neredzēja citu veidu, kā atgriezties dzimtajās vietās, kā tikai kā Krievijas armijas sakarā. Tas bija iemesls samērā īsajai Stučkas valdības darbībai Latvijā un masveida latviešu (ieskaitot pat komandierus) dezertēšanai no Sarkanās armijas.

        Pievieno atmiņas

        08.03.1918 | Atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        1918. gada 8. martā,. tobrīd Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā tiek atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste

        Pievieno atmiņas

        22.09.1918 | Beidz pastāvēt Kurzemes hercogiste, tās vietā tiek pasludināta Baltijas hercogiste

        1918. gada 20. martā Rīgas pilsētas domes sēdē domnieki un jau 12. aprīlī vācbaltiešu aristokrātu izveidotā Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome (Der Vereinigte Landesrat für Livland, Estland, Ösel und Riga) vienbalsīgi nolemj izveidot "Baltijas hercogisti" un lūgt Vācijas ķeizaram ņemt to savā protektorātā. Kā alternatīva bija paredzēta kopējas Baltijas valsts izveide personālūnijā ar Prūsiju.

        Pievieno atmiņas

        26.10.1918 | WW1. Erich Ludendorff, quartermaster-general of the Imperial German Army, is dismissed by Kaiser Wilhelm II of Germany for refusing to cooperate in peace negotiations

        Pievieno atmiņas

        07.11.1918 | Sociālists Kurts Eizners pasludina Bavārijas valsts neatkarību

        Pievieno atmiņas

        09.11.1918 | Ķeizars Vilhelms II atsakās no troņa. Vācija kļūst par republiku

        Pievieno atmiņas

        07.12.1918 | Beidz pastāvēt Baltijas apvienotā hercogiste. Pinvaras tiek nodotas Ulmaņa pagaidu valdībai

        Pievieno atmiņas

        22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: 1919. gada 22. maijā landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem

        Pievieno atmiņas

        01.02.1921 | Vācija atzīst Latviju de jure

        1920.gada pavasarī Latvija uzsāka miera sarunas ar Krieviju un Vāciju. Vācija jau pirmajā sarunu raundā piekrita atzīt Latviju de iure pēc tam, kad to izdarīs viena no Versaļas miera līgumu parakstījušajām Antantes lielvalstīm. Šī atzīšanas formula arī tika ietverta 1920.gada 15.jūlijā parakstītajā Pagaidu līgumā par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju.

        Pievieno atmiņas

        Birkas