Vilhelms Ketlers

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
20.06.1574
Miršanas datums:
07.04.1640
Papildu vārdi:
Vilhelm Kettler
Kategorijas:
Militārpersona, karavīrs, Muižnieks
Kapsēta:
Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī

Vilhelms Ketlers (* 1574. gada 20. jūnijā Mītavā, † 1640. gada 7. aprīlī Kukulovā) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Vilhelms Ketlers, Gotharda Ketlera un Annas Ketleres jaunākais dēls, ir dzimis 1574. gada 20. jūnijā Mītavā. Pēc tēva nāves, 1587. gadā kopā ar savu brāli Frīdrihu kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu. Abi brāļi nolēma hercogisti sadalīt divās daļās, Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar sēdekli Kuldīgā.

1603. gadā hercogs Vilhelms Aucē saaicināja Kurzemes muižniekus uzbrukumam zviedru karaspēkam Vidzemē, tomēr pēc tam paskaidroja, ka tā ir bijusi vienīgi mācību trauksme, lai pārbaudītu muižnieku uzticamību.

1609. gadā viņš apprecējās ar Brandenburgas-Prūsijas princesi Sofiju, kā sievas pūru saņemot Grobiņas novadu.

1610. gada 28. oktobrī Kuldīgas pilī viņam piedzima dēls Jēkabs, bet dēla māte hercogiene Sofija mira drīz pēc dzemdībām. Vilhelms sievai sarīkoja greznas bēres, un 26. decembrī mirušo apbedīja Kuldīgas pils pagrabā, bet hercogs Jēkabs 1643. gadā mātes mirstīgās atliekas pārveda uz Jelgavu.

Kad 1611. gadā Polijas-Lietuvas seims nolēma pievienot Piltenes apgabalu Inflantijas vaivadijai, tas izraisīja hercoga Vilhelma pretdarbību.

1613. gada novembrī hercogs Vilhelms Kuldīgā svinīgi uzņēma Pomerānijas hercogu Filipu Jūliju.

1615. gadā Aucē sasauktajā landtāgā hercoga Frīdriha vietā ieradās hercogs Vilhelms, kas pieprasīja landtāgu pārcelt uz Jelgavu. Jelgavas landtāgā radušos strīdu dēļ 1615. gadā pēc hercoga Vilhelma pavēles tika nogalināti divi viņa niknākie opozicionāri brāļi Magnuss un Gothards Noldes.

Tādēļ 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā Kurzemes landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes.

1617. gadā dēļ konfliktiem ar muižniecību Vilhelms zaudēja hercoga troni un devās emigrācijā, kur mira Kukulvas abatijā Pomerānijā 1640. gada 7. aprīlī.

Viņa dēls hercogs Jēkabs 1642. gadā lika pārvest Vilhelma mirstīgās atliekas uz Jelgavu, kur tās tika apglabātas hercogu kapenēs 1643. gada 23. februārī.

Avoti: news.lv, wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Kuldīgas ordeņa pils (vieta)Kuldīgas ordeņa pils (vieta)dzīvojis00.00.1574lv
2Grobiņas viduslaiku pils drupasGrobiņas viduslaiku pils drupasstrādājislv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Gothards KetlersGothards KetlersTēvs02.02.151717.05.1587
        2Anna KetlereAnna KetlereMāte14.10.153304.07.1602
        3Jēkabs KetlersJēkabs KetlersDēls28.10.161001.01.1682
        4Frīdrihs II KetlersFrīdrihs II KetlersBrālis25.11.156917.08.1642
        5
        Anna RadzivilaMāsa00.00.157100.00.1617
        6Sofija KetlereSofija KetlereSieva31.03.158204.12.1610
        7Luīze KetlereLuīze KetlereVedekla13.09.161729.08.1676
        8Elizabete Magdalēna KetlereElizabete Magdalēna KetlereSvaine17.04.158023.02.1649
        9Albrehts  RadvilsAlbrehts RadvilsSvainis08.03.155813.06.1592
        10Frīdrihs KetlersFrīdrihs KetlersMazdēls06.07.165022.01.1698
        11Ferdinands KetlersFerdinands KetlersMazdēls01.11.165504.05.1737
        12Marija Amēlija Anna fon KurlandMarija Amēlija Anna fon KurlandMazmeita12.06.165316.06.1711
        13
        Luīza Elizabete fon HesenMazmeita23.08.164616.12.1690
        14Fridrihs III KetlersFridrihs III KetlersMazmazdēls19.07.169221.01.1711
        15Frederick I of SwedenFrederick I of SwedenMazmazdēls17.04.167625.03.1751
        16Максимилиан Гессен-КассельскийМаксимилиан Гессен-КассельскийMazmazdēls28.05.168908.05.1753
        17Вильгельм VIII Гессен-КассельскийВильгельм VIII Гессен-КассельскийMazmazdēls10.03.168201.02.1760
        18Marie Louise Hesse-Kassel, LandgravineMarie Louise Hesse-Kassel, LandgravineMazmazmeita07.02.168809.04.1765
        19
        Marija Doroteja fon Brandenburga ŠvedteMazmazmeita00.00.168400.00.1743
        20Tiho BraheTiho BraheDraugs14.12.154624.10.1601

        27.09.1605 | Salaspils kauja

        Pievieno atmiņas

        28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa

        Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas