Vilis Olavs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
18.05.1867
Miršanas datums:
28.03.1917
Papildu vārdi:
Vilis Plute
Kategorijas:
Mācītājs, Pedagogs, skolotājs, Publicists, Sabiedrisks darbinieks, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Uzņēmējs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi
  • Mācītājs,
  • Rīgas Olava skolas priekšnieks,
  • Ceturtās Rīgas savstarpīgās kredītbiedrības valdes loceklis,  
  • Talavia's filistrs,   
  • Lettonia’s filistrs,
  • Teoloģijas un tirdzniecības zinātņu kandidāts,
  • Baltijas bēgļu apgādības komitejas valdes loceklis,

Pirms simts gadiem starp turīgajiem latviešiem bija daudz altruistu. Viņi nebija ne savtīgi, ne alkatīgi, bet godprātīgi strādāja sabiedrības un Latvijas labā.

Šie latviešu nacionālisti nedomāja par lielu peļņu, bet gan par to, lai viņu darba augļus arī pēc viņu nāves varētu baudīt daudzi trūkumā nonākošie latviešu kalpa bērni.

Tāds bija arī Vilis Olavs, kurš Rīgā dibinājis vairākas komercskolas.

V. Olavs dzimis 1867. gadā Bauskas pilsmuižas Olavos kā vienkārša latvieša saimnieka dēls, un viņa jaunība pēc pāragras tēva nāves izrādījās trūcīga. Lai izkļūtu no trūkuma, jauneklim bija daudz jāmācās un jāstrādā.

Pēc Bauskas privātskolas beigšanas viņš mācības turpināja Jelgavas ģimnāzijā (Academia Petrina). Skolas brīvdienās jauneklim nācās strādāt smagus lauku darbus, un bieži vien ceļa gabalu no Jelgavas uz Bausku viņš nostaigāja kājām.

Neatlaidība, izturība un lielas darba spējas pārvar visu.

1891. gadā V. Olavs vienā no almanaha žurnāliem “Sēta, daba, pasaule” publicēja savu pirmo rakstu “Mūsu kalpu stāvoklis”, kurā runāja par cilvēku sociālo noslāņošanos. Studiju gados tapa virkne Latvijas vēsturei un etnogrāfijai veltītu rakstu. Viņš pirmais aicināja pilnīgāk izmantot vietējos un ārzemju arhīvus, lai labāk izpētītu Latvijas vēsturi. V. Olavs darīja daudz, lai taptu pirmā latviešu etnogrāfiskā izstāde Rīgā. Pēc tam viņš par šo izstādi izveidoja katalogu.

V. Olavs ir sekmējis arī K. Barona un A. Lerha-Puškaiša folklorista darbību.

Jau agri V. Olavs iesaistās Rīgas Latviešu biedrības darbā, sevišķi Zinību komisijā un Derīgu grāmatu nodāļā.

Kopā ar F. Kārkluvalku 1893. gadā viņš saraksta grāmatu par RLB pirmajiem 25 gadiem, atzīstot, ka pirms 25 gadiem, kad tika dibināta Latviešu biedrība, latvieši bija nabagāki, toties vairāku ideālu spārnoti.

Grāmatā V. Olavs vaicā: “Vai patiesi mēs, latvieši, vairs nekā cita neprotam cienīt un atzīt, kā tikai naudu un mantu?

Viņš saskata, ka latviešu garīgajā dzīvē iestājies pagrimums, kūtrums, bet pašā biedrības vadībā sākušās ķildas un nesaskaņas.

1921. gadā V. Olava mirstīgās atliekas tika pārapbedītas no pagaidu kapa vietas Pēterburgas Jēzus baznīcas kapličā (V. Olavs miris Somijā, Koonkalas sanatorijā).

1927. gadā tika uzstādīts kapa piemineklis pēc tēlnieka Burkarda Dzeņa meta. Kapa piemineklis ir veidots no šūnakmens ar bronzas portretcilni, pieminekļa augšējā daļā ir iekalts V. Olava citāts: "Neviens upuris savas dzimtenes dēļ latvietim nav par dārgu".

Viļa Olava sieva Frīda bija skolotāja, vēlāk Olava fonda un biedrības "Māte un bērns" valdes locekle.  

Avots : www.saskarsmei.lv, www.zudusilatvija.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Dārta PlutteMāte00.00.181900.00.1870
        2
        Aleksandrs OlavsDēls06.05.1909
        3Vilis OlavsVilis OlavsDēls06.11.190210.10.1944
        4
        Jānis OlavsBrālis18.05.186003.03.1936
        5Frīda OlavaFrīda OlavaSieva13.09.187924.05.1971
        6
        Grieta BeinerteTante15.10.184218.08.1901
        7Olga Olava KaufmaneOlga Olava KaufmaneVedekla13.02.191615.01.1979
        8Marīna KārkliņaMarīna KārkliņaVedekla00.00.1908
        9
        Cecīlija Anna OlavaSvaine00.00.186407.01.1942
        10Olga Beatrise NagobadaOlga Beatrise NagobadaMazmeita18.09.193604.10.2004
        11
        Anna Maruta GrambergsMazmeita
        12Alfrēds AndersonsAlfrēds AndersonsDraugs07.04.187913.02.1937
        13Arveds BergsArveds BergsDarba biedrs13.09.187519.12.1941
        14Matīss KaudzīteMatīss KaudzīteDomu biedrs18.08.184808.11.1926
        15Pēteris BlausPēteris BlausDomu biedrs02.10.185605.08.1930
        16Jūlijs MadernieksJūlijs MadernieksDomu biedrs27.02.187019.07.1955
        17Ansis Lerhis-PuškaitisAnsis Lerhis-PuškaitisDomu biedrs02.09.185917.03.1903
        18Antonija LūkinaAntonija LūkinaDomu biedrs13.10.187602.01.1942
        19Gustavs MangulisGustavs MangulisDomu biedrs01.12.187903.12.1931
        20Konstantīns PēkšēnsKonstantīns PēkšēnsDomu biedrs08.03.185923.06.1928
        21Kārlis Reinholds ZariņšKārlis Reinholds ZariņšDomu biedrs04.12.187929.04.1963
        22Kaspars BiezbārdisKaspars BiezbārdisDomu biedrs12.08.180612.09.1886
        23Janis RozentālsJanis RozentālsDomu biedrs18.03.186608.01.1917
        24Līna BaroneLīna BaroneDomu biedrs24.06.187210.10.1932
        25Jānis VeismanisJānis VeismanisDomu biedrs30.09.186704.04.1913
        26Ādolfs AlunānsĀdolfs AlunānsDomu biedrs11.10.184805.07.1912
        27Vilhelms KnoriņšVilhelms KnoriņšDomu biedrs29.08.189029.07.1938
        28Gustavs ReinhardsGustavs ReinhardsDomu biedrs26.04.186806.04.1937

        28.07.1914 | Sākas pirmais pasaules karš

        Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp Sabiedrotajiem Antantes (Antante (no franču entente - saprašanās) bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp Lielbritāniju, Franciju un Krieviju vadībā) vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm (Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība- ietilpa Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija un Bulgārijas cariste) otrā pusē, kas ilga no 1914. 28. jūlija līdz 1918. gada 11. novembrim. Karš tika dēvēts arī par Lielo Karu, Nāciju karu un Karu, kas izbeigs visus karus. Karā kopā ar ieročiem rokās cīnījās 65 miljoni vīru. Vairāk kā 10 miljoni krita kaujas laukā, 8 miljoni pazuda bez vēsts, vairāk kā 20 miljoni guva ievainojumus.

        Pievieno atmiņas

        Birkas