Vilis Ozols

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
03.05.1929
Miršanas datums:
02.07.2014
Kategorijas:
Gleznotājs, Mākslinieks (-e), Pedagogs, skolotājs, Profesors
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

"Strādādams pie klusajām dabām, var iemācīties saprast, kas ir glezniecība."

*

"Mīlu harmonisko dzīvē, par pamattēmu tas ir kļuvis arī manā mākslā."


/Vilis Ozols/

***

Gleznotājs dzimis 1929. gada 3. maijā.

V.Ozola darbu izstāde LNMM

1949-1952. g.  Vilis Ozols ieguvis profesionālo izglītību Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā

1952–1958. g. studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, kuru absolvējis Eduarda Kalniņa vadībā ar diplomdarbu „Diendusa”.

No 1956. g. piedalās izstādēs

No 1961. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedrs

Vilis Ozols ienāca latviešu mākslā 20. gadsimta 60. gados kā viens no skarbā stila gleznotājiem. Figurālajās kompozīcijās pievērsās sev tuvajam lauku dzīves attēlojumam – tajās redzams cilvēks, darbs, daba. 

20. gadsimta 70. gados figurālās kompozīcijas nomainīja intīmais klusās dabas žanrs. Mākslinieks iet savu iekšējo ceļu, veidojot tonāli tuvu priekšmetu šahveida kompozīcijas, kuru uzbūvē un stilizācijā jūtama franču kubisma ietekme. Vilis Ozols glezno klasiskus un vienkāršus ikdienas priekšmetus – māla krūzes, skaņu plates, maizes klaipus – to kopsakarībās meklējot līdzsvaru, kārtību un stabilitāti. Gleznotie priekšmeti jau kļuvuši par latviešu mākslas estētikas simboliem. 

No 1989. gada  Latvijas Mākslas akadēmijas profesors

Sarīkojis personālizstādes:

1982.g. Dolē (kopā ar Imantu Vecozolu),

1986.g. Naukšēnos,

1989.g. Rīgā,

1989.g. Valmierā un Cēsīs,

1993.g. Minhenē (kopā ar Imantu Vecozolu),

1995.g. Osnabrikā.

Regulāri piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Maskavā, Vācijā, Japānā, ASV, Kanādā, Francijā un daudzviet citur.

Gleznotāja darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā, Krievijas Kultūras ministrijas un Krievijas Mākslas fonda īpašumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Vagneres galerijā Minhenē, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

***

"Es līdz 20 gadiem laukos dzīvoju. Kad bija lielās izsūtīšanas 1949.gadā, es ielaidos mežā, zināju, ka man tas draud, pagastā pačukstēja. Bijām ieskaitīti budžos, kā tad, liela māja taču, rāvāmies kā dulli. Mamma bija kūtī nakšņojusi un redzējusi, ka no rīta tumsā mašīna iebrauc pagalmā, viņa ar' bij' aizlaidusies pāri purvam. Mēs visi izbēgām.

Tajā pašā gadā sāku iet Rozentāla skolā. Tēvs jau ļoti negribēja. Teica: tie mākslinieki ir plānā galdiņa urbēji. Bet mātei brālis ar bija mākslinieks, aizbēgdams uz Krieviju, viņš bija atstājis daudz gleznu. Es tās skatījos un sapratu, ka man patīk...

Akadēmijā mācījos leģendārajā kursā, kur tie trīs latvieši Augusta dēli ar kociskiem uzvārdiem - Boriss Bērziņš, Indulis Zariņš un es pats - Ozols.

Diplomdarbu "Diendusa" (1958) uzreiz Maskava nopirka. Krieviem tas darbs traki patika. Es tad, krievu laikos, darināju parasti vairākas klusās dabas pa gadu un vienu figuratīvo darbu. Žēl, ka tie ir izkliedēti. Pagalam. Tos vairs neredzēt. Nē, pavisam pagalam nav, es ceru. Bet izkliedēti tajos laikos pa visas savienības muzejiem - Sibīrijā, Dienvidkrievijā, Ukrainā. Tretjakova galerijā Maskavā ir četri."
/Vilis Ozols, 2004./ 

"Vilis Ozols ir gleznieciskās harmonijas meklētājs. Attēlotie priekšmeti, to apjomu attiecības un pretstati kalpo tikai kā fons. Viņa kluso dabu gleznojumos ieraugām smalkus tonālus risinājumus, rūpīgi izstrādātu faktūru, labi pazīstamu, ģeometrisku formu priekšmetus, pārdomātu, loģisku kompozīciju.

Mākslinieks nepārtraukti atrodas ideālās kompozīcijas un kolorīta attiecību meklējumos, tādēļ vienus un tos pašus priekšmetus, tikai jau citās variācijās, viņa klusajās dabās mēs sastopam atkārtoti."
/Ilona Arne, 2007./

"Ozola spēks ir krāsas un krāsu pustoņus notonēt līdz pašiem nervu galiem. Vēl viens solis un viņš vairs nebūtu vizuāli uztverams. Viļa Ozola gleznās viss ir pieklusināts. Tā ir īsta klusā daba."
/Imants Vecozols, 2003./

"Es meklēju gleznas kopējo skanējumu, lai tad, kad viss ir gatavs, būtu panākts virsmas blīvums un piesitot, tad skan. To var reti dabūt, bet var. Tur nepieciešams laiks, ilgs laiks. Es varu to panākt, bet agrāk tas gāja ātrāk. Laiks paiet kamēr uztaustu to."
/Vilis Ozols, 2003.

Pieminot Latvijas izcilā gleznotāja, klusās dabas žanra virtuoza dzīvesgājumu un radošo darbību, biedrība "Latvijas Mākslinieku savienība" izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

Avoti: news,lv, .makslaxogalerija.lv, lnnm.lv

Avoti: news.lv, lnnm.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas