Laikrakstu redakcijas apstaigājusi sēru ziņa, ka veļu valstī aizgājis viens no vecākās paaudzes žurnālistiem — Viljami Smārens-Savinskis. Žurnālistikā sācis darboties priekš Pasaules kara, bijis gan reportieris, gan redaktors. Strādājis Rīgas un provinces presē, izceldamies ar ievadnieka pārspriedumu skaidrību. Sevišķi mīļa viņam bija vēsture. Smārens bija čaklākais līdzstrādnieks arī mūsu laikraksta nodaļā «Ko rīt pieminēsim», sniegdams ziņas par izcilākiem notikumiem tuvā un tālā pagātnē. Pēdējā laikā strādāja arī akc. sab. «Zeme» arhīvā.

Dzimis Jaunsaulē. Beidzis Irkutskas kara skolu un dienējis Imantas un Troickas latviešu pulkos. V.S. mūžs bija gara nemiernieka mūžs. Kā 1905. gada līdzgaitnieku viņu cara vara notiesā ilggadīgā katorgā un Sibīrijā viņš arī pavada daudzus gadus. Sagrūstot cara varai, viņš rosīgi piedalās latviešu nacionālā kustībā Tālajos austrumos, bet, dzimtenē pārbraucis, ar visu krūti metās iekšā avīžniecībā, šķiezdams savus vārdu zibeņus politiskajā publicistikā asi un nesaudzīgi. Kā cilvēks un darba biedrs viņš tomēr paliek sirsnīgs un humāns un viņa kolēģiem par kopā pavadītiem mirkļiem no viņu paliks atmiņā ne viens vien aljautīgs vārds un rūpīgi apsvērta, dziļa un paliekoša doma.

Avots: Daugavas vēstnesis, 19.02.1940

           Darba dzīve, 24.02.1940