Vilmārs Vasulis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.04.1948
Miršanas datums:
22.04.2003
Kategorijas:
Diriģents, Pedagogs, skolotājs, Sabiedrisks darbinieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Vilmārs Vasulis dzimis 30.04.1948. bija sabiedrisks darbinieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2003. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Vilmārs Vasulis bija saistīts ar šādām organizācijām:

Viņš nomira 54 gadu vecumā, 2003. gadā.

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

 

Vilmārs Vasulis no Mežaparka - iepazīstoties, gandrīz vienmēr tā viņš par sevi teica. Varbūt, ka viens otrs šo rindiņu lasītājs ar Vilmāru Vasuli tā arī iepazinies. Cik man zināms, pirms vairākiem gadiem viņi abi ar Dzintru ciemojušies Austrālijā. Es viņu nepazinu, bet zinu gan korus, un arī solistus, ar kuriem viņš strādājis. Aprīļa beigās apritēja gads kopš Vilmāra Vasuļa priekšlaicīgās nāves. 28.aprīlī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Vasulim veltīts piemiņas koncerts. Zāle bija gandrīz pilna. Pēc sarunu fragmentiem, ko sadzirdēju, te bija daudz viņa draugu, paziņu. Varbūt daļa klausītāju bija ieradušies, jo latviešu mūzikas vīru koncerti Rīgā notiek salīdzinoši reti, turklāt šis piemiņas koncerts bija
bezmaksas. Cilvēkiem taču gribas kaut ko skaistu dzirdēt. Ar vīru kori „Dziedonis" diriģents Vilmārs Vasulis strādāja no 1971.1īdz 1992.gadam līdzās mākslinieciskajam vaditājam Imantam Kokaram un diriģentam Robertam Liepiņam. Ar Latvijas Nacionālās operas kori kormeistars Vilmārs Vasulis strādāja no 1975.līdz 1990.gadam. Visu mūžu viņš attīstīja un kopa vīru kora dziesmu, jo to ļoti saprata, izjuta un mīlēja. Viņš tajā izteica spēku un sirsnību vienlaikus. Tāpēc likumsakarīgi, ka pēc dažu gadu pārtraukuma 1998.gadā viņš, diriģentes Māras Batragas aicināts, sāka strādāt ar jauniešiem vīru korī „lustus" Latvijas Policijas akadēmijā. Viņu vilināja tas, ka reti kurš no šiem zēniem pazina notis, kur tad vēl būtu mācījies mūzikas skolā. Smejoties viņš teica: „koris „lustus"- tā ir visa Latvija!" Abpusēja sapratne, uzticēšanās un cieņa raksturo šo veiksmīgo sadarbību. Domājot par vīru koru nākotni, viņš aktīvi iesaistījās Latvijas vīru koru biedrības atjaunošanā 2002.gadā. Gudri, ieinteresēti un, galvenais, ļoti tālredzīgi viņš strādājis ar saviem audzēkņiem Jelgavas mūzikas vidusskolā (l 991-2002), kā arī privātstundās. Katrs savā ceļā un savā veidā Vilmāra Vasuļa darbu turpina „Dziedoņa" vīri un „lustus" puiši, viņa audzēkņi Jānis Kurševs, Endijs Rozenbergs, un daudzi, kuriem bija lemts satikties un strādāt kopā ar viņu.

Avots: Austrālijas latvietis, 19.05.2004

 

Jau mācoties Dārziņskolā, (1955. - 1966.) Vilmārs pievērsa sev uzmanību gan sava spilgtā muzikālā talanta, gan aizvien pārdrošo stiķu un niķu dēļ. Viņa asprātībām pārpilnais temperaments reizē ar daudzsološā mūziķa spēju atraisītību kūsāt kūsāja J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu nodaļas studiju laikā (1966. - 1971.) un dziedot Rīgas vīru kora "Dziedonis" saimē (no 1971.); tāpat Latvijas Nacionālās Operas kormeistara amatā (1975 - 1990), "Kanona" vērienīgās koncertdarbības (ap 1200 uztāšanās) periodā un kopš 1998.gada Latvijas Policijas akademijas vīru kora "Iustus' vadībā. Kādreiz vīru kora 'Dziedonis' izpildījumā esam klausījušies igauņa Veljo Tormisa pirmatnīgi vitālo "Litāniju Pērkonam". Tagad mūsu atmiņā uz mūžiem saglabāsies Vilmāra Vasuļa sulīgais basbaritons, dziedot par "baltļipīti - upura vērsi", ko solists atskaņoja ar izcili aktierisku iztēli, priekšnesuma atkārtojumos vienmēr atrodot kādu jaunu
"piesitienu", šķelmīgi komisku krāsu. Vienreizēji mākslinieks prata veikt arī kormeistara atbildīgos uzdevumus mūsu Operteātrī. Kopš 1991.gada, nepārtraukti strādādams par pedagogu Jelgavas mūzikas koledžā, viņš arī tur it visus fascinēja ar savas personības spilgto optimismu un radošās domas oriģinālitāti. Kad satikāmies mūsu mūzikas augstskolā (Vilmārs savu alma mater apciemoja bieži), ap viņu virmoja asprātību un jaunu, nekur nedzirdētu anekdošu prieks. Tajā jaudu Ķīšezera malā izaugušā latvju zēna pārgalvību, ko nepārprotami bija rūdijis Vilmāram mīļo zilo ūdeņu vilinājums un viņa burātāja kaisme. Nu neordinārais Cilvēks savu sapņu jahtu vada mūžības jūrā. Šķiet - laimīgs un piepildīts... (Olģertss Grāvītis 2003.gada maijā)

Avoti: lursoft.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Ilgvars MatrozisIlgvars MatrozisDarba biedrs17.03.193823.05.1987
        2Imants KokarsImants KokarsDarba biedrs16.08.192124.11.2011
        3Oļģerts  GrāvītisOļģerts GrāvītisSkolotājs30.08.192624.11.2015

        Nav norādīti notikumi

        Birkas