Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Daugavpils novada Višķu pagasta Višķos. Valsts nozīmes arhitektūraspiemineklis. Viena no nedaudzām baznīcām, kas būvēta no šķeltiem akmeņiem un ir viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa dievnams.

Vēsture

Pirmā no ozolkoka baļķiem būvētā katoļu baznīca, kas atradās ārpus Višķiem kapsētā tika uzcelta 1621. gadā par muižturu Andreja un Elizabetes Molu līdzekļiem. 1715. gadā Heronims un Katrīna Moli baznīcu izjauca un pārvietoja tuvāk Višķiem uz ezera pussalas. Uzbūvējot jauno baznīcu, šī baznīca tika pārvietota 1935. gadā uzAmbeļiem, bet 1937. gadā uz Valmieru, kur tā atrodas arī šobrīd, bet pārbūvētā veidā un jaunā izskatā.

1907. gada 2. augustā Mogiļevas arhibīskapa kūrija iesniedza Pēterpils gubernatoram iesniedza lūgumu jaunas mūra baznīcas celtniecībai Višķos, ko saņēma. 1908. gadā prāvests Broņislavs Veržbickis uzsāka jaunas baznīcasceltniecību Višķos pēc Liepājā dzīvojošā zviedru arhitekta Kārļa Eduarda Strandmaņa projekta. 1915. gadā baznīca par draudzes un muižkungu līdzekļiem tika uzcelta un uzlikts jumts, bet palika iekšdarbi, kas tika veikti prāvesta Izidora Livčāna vadībā. Tika saliktas grīdas, griesti, apmestas sienas, ielikts pagaidu altāris un 1925. gadā jau sāka notikt dievkalojumi. 1930. gadā tika pabeigti iekšdarbi. 1935. gadā tika iegādāts 673 kg smags zvans, gadu vēlāk prāvests Antons Skromans iegādājās divasžirandoles, uzstādīja firmas "Kolbe" ērģeles, uzbūvēja plebāniju un ievilka elektrību.

1939. gada 27. jūnijā baznīcā iespēra zibens, nopostot jumtu un baznīcas iekšpusi. Baznīcu atjaunoja prāvests O. Skromans un draudze, 4500 latus piešķīra arī toreizējais prezidents Kārlis Ulmanis. 1970. gados prāvesta Eugēnija Klavcāna darbības laikā tika uzstādīta ambona romāņu stilā, iegādātas skulptūras, ierīkots Svētā Jāņa Kristītāja altāris. 1980. gados prāvesta Andreja Aglonieša darbības laikā norisa kapitālais remonts, izveidota Dievmātei veltīta kapela. Mūsdienās prāvesta Antona Aglonieša vadībā tika ierīkota baznīcas apgaismošanas sistēma, pārveidotsprezbitērijs. Pie baznīcas apbedīts prāvests Vladislavs Litaunieks.

Draudze

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudze dibināta 1625. gadā. Draudzi apkalpo prāvests Antons Aglonietis. Draudzei ir trīs kapsētas — Višķu kapsēta, Kondavnieku kapsēta, Klobānu kapsēta.

Draudzes lielākie svētki

Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jāņa Kristītāja svētki, Jaunais gads, Vissvētākās Jaunavas Marijas — Māras zemes Karalienes svētki.

Tehniska informācija

Višķu baznīca ir šķeltu akmeņu mūra celtne ar cinkota skārda jumtu un torni. Viena torņa baziliāņu krusta baznīcu tipa baznīca. Tā ir trīsnavu ēka ar cementa grīdu, 30 metrus gara un 15 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra žogs.

Interjers

Ievērības cienīgs ir melns ozolkoka altāris, kas tika pārvests no Dubnas kapelas.