Vituss Jonasens Berings bija dāņu izcelsmes Krievijas jūrnieks un pētnieks.

Dzimis Dānijā, māte Anne Pedderdatter Beringa, tēvs Jonas Svendsens (muitas darbinieks)

Lai gan vecākie brāļi studēja Kopenhāgenā, Vitus jau no 15 gadu vecuma, sākot kā kuģa puika kuģoja uz Dānijas kolonijām, tai skaitā uz Indonēziju, Indijas okeānā u.c.

Vēlāk šīs praktiskās zināšanas viņš gan nostiprināja jūras skolā Amsterdamā

1704.g. Vitus Berings uzsāka dienestu Krievijas armijā

1725. gadā Krievijas cars Pēteris I sūtīja Beringu izpētīt, vai starp Āziju un Ameriku ir sauszemes tilts.

Trīs gadus pēc izbraukšanas no Sanktpēterburgas Berings sasniedza jūras šaurumu, kas vēlāk tika nosaukts viņa vārdā par Beringa šaurumu. Nespēdams saskatīt Aļaskas krastu, bet secinājis, ka Āzija un Amerika savā starpā nav savienotas, viņš 1730. gadā atgriezās Sanktpēterburgā.

1733. gadā Berings vēlreiz atgriezās šajā apvidū, un šoreiz ekspedīcija sasniedza Aļaskas krastu, taču atpakaļceļā uz Sibīriju aizkavējās un bija spiesta pārziemot neapdzīvotā salā, kur vairums ekspedīcijas dalībnieku, arī tās vadītājs, saslima un nomira.

Salu Komandoru salās, kurā Berings nomira, nosauca viņa vārdā par Beringa salu.