Vladimirs Visockis  padomju kulta bards, andergraunda dziedātājs, dziesmu autors un aktieris.

Dzimis 1938. gada 25. janvārī Maskavā, ebreju izcelsmes padomju virsnieka un vācu valodas tulkotājas ģimenē.

1941.—1943. gadā kopā ar māti evakuējies no Maskavas un dzīvojis Čkalovas (tagad Orenburgas) apgabalā.

Pēc kara Visocka vecāki izšķiras un zēns paliek dzīvot kopā ar tēvu.

1947.—1949. gadā Visockis dzīvo tēva dienesta vietā — padomju okupācijas zonā Vācijā.

No 1956. līdz 1960. gadam Vladimirs Visockis mācās Maskavas akadēmiskā Dailes teātra (МХАТ) skolā—studijā. Pēc tam ar pārtraukumiem četrus gadus nostrādā Maskavas A.Puškina dramatiskajā teātrī.

1959. gadā sāk filmēties epizodiskās lomās kino, bet sešdesmito gadu sākumā sacer savas pirmās dziesmas.

1964. gadā sāk darboties Maskavas Tagankas Drāmas un komēdijas teātrī, kur strādā līdz pat mūža beigām.

Plašāk pazīstams Visockis kļūst pēc 1967. gadā iznākušās S.Govoruhina filmas "Vertikāle", kurā viņš darbojas vienā no galvenajām lomām. Filmā skan arī vairākas Visocka dziesmas, tajā skaitā populārā "Dziesma par draugu" (Песня о друге).

1967. gadā Visockis iepazīstas ar krievu izcelsmes franču aktrisi Marinu Vladi, ar kuru 1970. gada decembrī apprecas. Šī laulība, kas Visockim bija jau trešā, maksliniekam deva iespēju brīvi izbraukt no Padomju Savienības, ko viņš arī regulāri izmantoja.

Turpmākos gados Visockis intensīvi darbojas teātrī, raksta dziesmas, kā arī filmējas kino — kopā viņš piedalījies ap 30 filmās.

Kapteiņa Žeglova tēls, ko Visockis atveidoja 1979. gada televīzijas seriālā "Tikšanās vietu mainīt nedrīkst", kļūst par, iespējams, spilgtāko viņa lomu kino. Vēlāk vairākas filmā izteiktās Žeglova frāzes folklorizējās, kā piemēram: "Zaglim jāsēž cietumā!" (Вор должен сидеть в тюрьме!), kas tiek izrunāts Visockim raksturīgajā skarbajā balsī.

Nesaudzīgais dzīves režīms un pārmērīga alkohola lietošana sagrāva Vladimira Visocka veselību.

1980. gada 25. jūlijā Visockis miegā mirst, iespējams, no infarkta

Apbedīts 28. jūlijā Vagaņkovas kapsētā.