Vladislavs Anderss

Pievieno šai personai bildi!

– Ja aizmirsīsim viņus, lai Dievs aizmirst mūs.

Vladislavs Anderss (poļu: Władysław Anders, dzimis 1892. gada 11. augustā, miris 1970. gada 12. maijā) bija vācbaltiešu izcelsmes

Generał W. Anders
.

Dzīves gājums

1892. gada 11. augustā dzimis luterāņu ģimenē Bloņes (Błonie) apdzīvotajā vietā pie Krosņevices (Krośniewice) Kongresa Polijā. Tēvs bija muižas pārvaldnieks Alberts Anderss no Vidzemes, māte Elizabete Tauherte. Ģimenē piedzimst vēl 3 brāļi, kuri kļūst par miltārpersonām un māsa.

1911. - 1913. gadā studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad - Rīgas Tehniskā universitāte). Bijis studentu korporācijas "Arkonia" biedrs.

1913. - 1917. gadā dienējis Krievijas impērijas armijā, izcēlies ar drosmi kaujās, ievainots trīs reizes.

Par kaujām Pirmajā Pasaules karā apbalvots ar:

  • Svētā Jura (Georga) ordeni- augstāko cariskās Krievijas militāro apbalvojumu
  • Svētā Vladimira ordeni (iV klase) un zobenu (1915)
  • Svētās Annas ordeni  2,  3, un 4 pakāpes un zobenu (1918)
  • Svētā Staņislava ordeņa 2, 3 un pakāpēm un zobenu (1918)
  • Kara krustu (Croix de guerre) ar palmu, (Francija)
  • Uzvaras medaļa (Medaille Interallie), (Francija)

1917. gadā mācījies Petrogradas Ģenerālštāba akadēmijā.

1918. gada janvārī-februārī 1.poļu korpusa sastāvā nesekmīgi karojis pret Sarkano armiju (t. sk. sarkanajiem latviešu strēlniekiem), kurus vadīja Jukums Vācietis.

1919.-1920. gadā Polijas brīvības cīņās karojis pret Vācijas un Padomju Krievijas karaspēku.

1919. gadā kļuvis par Lielpolijas armijas štāba priekšnieku.

1920. gadā bijis 15. Poznaņas ulānu pulka komandieris.

Studējis militārajā augstskolā Parīzē.

1925. gadā kļuvis par Varšavas pilsētas komendantu.

1926. gadā Pilsudska apsvērsuma laikā cīnījies pret pučistiem kā valdības karaspēka komandieris, tādēļ pēc to uzvaras kritis nežēlastībā.

1939. gada septembrī Polijas okupācijas laikā komandējis poļu kavalērijas brigādi cīņās pret iebrukušajām Vācijas un PSRS armijas vienībām. Ticis ievainots un saņemts gūstā.

1939.-1941. gadā bijis Ļvovas kara hospitālī un Lubjankas cietumā Maskavā, kur esot spīdzināts. Nosolījies pāriet katoļu ticībā, ja izdzīvošot.

1941. gada 4.augustā iecelts par poļu karaspēka vienību komandieri PSRS. No Krievijas Gulaga nometnēm izdodas atbrīvot vairāk kā 25,000 poļu, ukraiņu, ebreju, baltkrievu u.c. vīriešu, lai tie iestātos armijā. Vēlāk tiek panākta vienošanās arī par Polijas pilsoņu ģimenes locekļu izlaišanu no Gulaga nometnēm.

1942.gadā  Pēc PSRS, Britu un Polijas trimdas valdības vienošanās vadīja poļu vienību (t. s. Andersa armijas) pārdislokāciju caur Irānas, Irākas un Palestīnas teritorijām uz Itālijas fronti.  Tobrīd no Gulaga nāves nometnēm izdodas  izglābt vairāk kā 41,000 vīru un kopā ar viņiem,- vairāk kā 74,000 privātpersonu- Polijas pilsoņu, šo vīru ģimenes locekļus.

1942.gadā Palestīnā no Andersa vienībām dezertē apmēram 4,000 ebreju, tai skaitā Menahems Begins, kuri vēlāk veido Izraēlas bruņoto spēku kodolu. Par spīti Britu un PSRS protestiem, Anderss pret dezertieriem nevēršas.

Generał Władysław Anders

1944. gada 18.maijā ģenerāļa Vladislava Andersa komandētās poļu vienības pēc smagām kaujām ieņēma bēdīgi slaveno

Sabaton - Union (Slopes of St Benedict) + Lyrics
) Italijā. Tas bija vācu aizsardzības pozīciju balsts Romas tuvumā un visgrūtāk ieņemamā vieta visā Itālijas puszābakā, kurai angļi un amerikāņi vairakus mēnešus bija nesekmīgi uzbrukuši. Izšķirošajā uzbrukumā sabiedroto vadība sūtīja poļus, kuriem klosteri izdevās ieņemt. Kopumā pie Monte Cassino bojā gāja vairāk kā 55,000 Sabiedroto un ap 20,000 Vācijas armiju karavīru.

Par kaujām 2. Pasaules kara laikā apbalvots ar sekojošiem ārzemju apbalvojumiem.

25th Anniversary of the Battle of Monte Cassino

Čehoslovakija

  • Baltās Lauvas ordenis

Francija

  • Goda Leģiona Komandieris

Italy

  • Svētā Maurīcija un Lācara ordenis(Ordine dei Santi Maurizio e Lazzaro) 1 pakāpe
  • Kara krusts (Croce di Guerra al Valore Militare)

Malta

  • Croce al Merito del Sovrano Militare Ordine di Malta

Persia (Irāna)

  • Ordenis "Order of Homayoun 1st Class"

Apvienotā karaliste 

  • Bātas ordenis (Order of the Bath, Companion)
  • Itālijas zvaigzne (Italy Star)
  • Aizsardzības Medaļa (Defence Medal)

ASV

  • Goda Leģiona ordeņa komandieris (Legion of Merit, Commander)
  • Lafaijeta ordenis (Order of Lafayette)

Dienvidslāvija  (karaliste)

  • Svētā Savas ordeņa komandieris (Commander of the Order of St. Sava)

Pēc Jaltas konferences asi kritizēja Lielbritānijas un ASV valdību lēmumu iekļaut Poliju PSRS interešu zonā, pieprasot savu vienību atvilkšanu no frontes, kam angļu valdība nepiekrita.

1945. gadā kļuva par vienu no vadošajiem Polijas trimdas valdības locekļiem Londonā, tādēļ Polijas komunistu valdība viņam 1946. gadā atņēma Polijas pilsonību un ģenerāļa pakapi.

1970. gada 12. maijā mira Londonā, apglabāts blakus saviem karavīriem

Adam Aston - Czerwone maki na Monte Cassino, 1944

Montecasino kara kapsētā.

Kopumā apbalvots ar dažādu valstu 35 augstākajiem militāriem apbalvojumiem par cīņām 1. un 2. Pasaules kara laikā

***

1940. gadā pavasarī Staļins parakstīja nāves spriedumu poļu virsniekiem, karavīriem, kara gūstekņiem, kas atradās Kozeļskas, Ostaškovas un Starobeļskas nometnēs. Drīz pēc tam Katiņā, Menojē un Harkovā sākās poļu virsnieku un civilo funkcionāru iznīcināšana. Toreiz (ar šāvienu galvā no aizmugures) tika nošauti 14 552 poļu gūstekņi un 7205 ieslodzītie no Ukrainas rietumu daļas un Baltkrievijas.

Daudzus gadus Padomju Savienība poļu virsnieku noslepkavošanā vainoja vāciešus. Šo versiju atkārtoja arī poļu vadošie komunisti. Vēlāk vārdu «Katiņa» (slepkavošanas vietu simbols) mēģināja izdzēst no tautas atmiņas, melojot un to falsificējot. Nupat nācis klajā arī tas, ka visu šos gadus patiesību par Katiņu ir zinājuši arī amerikāņi, bet klusējuši.

***

“Hitler's blunders, and the Anglo-American supplies, were most probably the main causes of the German defeat in the east. That the Kremlin's legend wants it differently, describing the victory over Germany as the exclusive achievement of the Soviets, is quite another matter.”

***

Polijas patriots ģenerālis Vladislavs Anderss ir teicis:

– Ja aizmirsīsim viņus, lai Dievs aizmirst mūs.

***

Piezīmju lauki: 1911. gadā sācis studēt Rīgas politehniskajā institūtā  

Avoti: wikipedia.org, news.lv, lnb.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Irena AndersIrena AndersSieva12.05.192029.11.2010
        2Vladislavs SikorskisVladislavs SikorskisDarba biedrs20.05.188104.07.1943
        3Josifs StaļinsJosifs StaļinsPaziņa, Pretinieks18.12.187805.03.1953
        4Józef LipskiJózef LipskiDarba ņēmējs05.06.189401.11.1958
        5Jukums VācietisJukums VācietisPretinieks23.11.187328.07.1938
        6Witold UklańskiWitold UklańskiPadotais13.03.189303.05.1954
        7
        Kazimierz MaterskiPadotais23.09.190603.02.1971
        8Aleksander ŻabczyńskiAleksander ŻabczyńskiPadotais24.07.190031.05.1958
        9
        Padotais
        10
        Padotais
        11
        Padotais
        12Antoni Komendo-BorowskiAntoni Komendo-BorowskiPadotais06.06.191212.05.1984
        13Klemens RudnickiKlemens RudnickiPadotais28.03.189712.06.1992
        14Marian CzuchnowskiMarian CzuchnowskiPadotais22.05.190909.01.1991
        15Menahems BeginsMenahems BeginsPadotais, Cīņu biedrs16.08.191309.03.1982
        16Antoni IglewskiAntoni IglewskiPadotais01.01.189927.01.1979
        17Stefan FelsztyńskiStefan FelsztyńskiPadotais03.05.188830.06.1966
        18Wiesław WolwowiczWiesław WolwowiczPadotais06.04.192215.01.2014
        19Gustaw Herling-GrudzińskiGustaw Herling-GrudzińskiPadotais20.05.191904.07.2000
        20Józef CichyJózef CichyPadotais00.00.192008.06.2015
        21Kazimierz ŚliwaKazimierz ŚliwaPadotais22.11.192523.10.2015
        22Zbigniew KiedaczZbigniew KiedaczPadotais11.09.191123.10.1944
        23Stefan SienickiStefan SienickiPadotais04.12.189700.00.1970
        24Wiktor PyćWiktor PyćPadotais10.04.191619.07.2016
        25
        Zdzisław Kazimierz KwiecińskiPadotais00.00.192231.01.2017
        26Nikodem SulikNikodem SulikPadotais15.08.189314.01.1954
        27Stanisław KopańskiStanisław KopańskiPadotais19.05.189523.03.1976
        28Bolesław Bronisław DuchBolesław Bronisław DuchPadotais15.11.189609.10.1980
        29Józef ZającJózef ZającPadotais14.03.189112.12.1963
        30Stanisław DębskiStanisław DębskiPadotais00.00.189900.00.1983
        31
        Stanisław SkowrońskiPadotais13.11.191920.04.2016
        32Henryk SkrzypińskiHenryk SkrzypińskiPadotais04.11.192526.04.2016
        33
        Kazimir Tomash HubertCīņu biedrs00.00.192101.01.2006
        34Witold PileckiWitold PileckiCīņu biedrs13.05.190125.05.1948
        35
        Cīņu biedrs
        36Rišards KačorovskisRišards KačorovskisCīņu biedrs26.11.191910.04.2010

        08.08.1919 | Minskas operācija. Poļu armija atbrīvo Minsku no iebrukušās Krievijas Sarkanās armijas spēkiem

        Pievieno atmiņas

        01.09.1939 | Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību.

        Pievieno atmiņas

        01.10.1939 | 1.10.1939 sabiedrotie- Vācija un PSRS notur kopīgas militārās parādes iekarotās Polijas pilsētās Ļvovā, Grodņā, Pinskā

        Viena no pirmajām militārajām parādēm tika noturēta 1939.g. 22. septembrī abiem iekarotājiem satiekoties Brestā. Vēlāk, pēc Polijas pilnīgas iekarošanas abi sabiedrotie- PSRS un Vācija šo draudzību apliecinošo tradīciju praktizēja plašāk.

        Pievieno atmiņas

        03.12.1941 | Ģenerālis Anderss, Polijas vadītājs trimdā Sikorskis tiekas ar Staļinu Maskavā

        Pievieno atmiņas

        18.04.1942 | Poļu karaspēka ("Andersa Armijas") pārvietošana no PSRS uz Irānu

        Pievieno atmiņas

        12.09.1942 | Z rozkazu Naczelnego Wodza Polskich Sił Zbrojnych gen. Władysława Sikorskiego została utworzona Armia Polska na Wschodzie

        Armia Polska na Wschodzie została utworzona na podstawie rozkazu Naczelnego Wodza PSZ, gen. broni Władysława Sikorskiego z 12 września 1942, w Iraku, Iranie i Palestynie z połączenia Wojska Polskiego na Środkowym Wschodzie i Polskich Sił Zbrojnych w ZSRR.

        Pievieno atmiņas

        12.11.1942 | Otrais Pasaules karš. Sabiedroto spēki sāk cīņas par Tobruku Ziemeļāfrikā. Tās beidzas ar Sabiedroto uzvaru

        Pievieno atmiņas

        26.04.1943 | PSRS pārtrauc attiecības ar Polijas trimdas valdību, kura sāka uzdot jautājumus par Katiņas slaktiņu

        Pievieno atmiņas

        15.03.1944 | Kampania włoska: rozpoczęła się trzecia bitwa o Monte Cassino.

        15 marca (operacja „Dickens”) rozpoczęło się trzecie, najbardziej krwawe z dotychczasowych, natarcie tymi samymi siłami, poprzedzone bombardowaniem: w ciągu trzech i pół godziny 575 ciężkich i średnich bombowców oraz 200 myśliwców bombardujących zrzuciło na miasto i okolice blisko 1100 ton bomb, a artyleria wystrzeliła ponad 10 000 pocisków. Po tym przygotowaniu ogniowym, w trakcie którego Cassino zostało zrównane z ziemią, na pozycje niemieckie uderzyły ponownie trzy dywizje: 4. hinduska (trzy brygady piechoty), 2. nowozelandzka (również trzy brygady) i 78. brytyjska (dwie brygady piechoty i brygada pancerna).

        Pievieno atmiņas

        18.05.1944 | Virs Montekasino tiek pacelts poļu karogs. Tiek atvērts Sabiedroto ceļš uz Romu

        Pievieno atmiņas

        18.07.1944 | II Korpus Polski pod dowództwem gen. Władysława Andersa zdobył włoską Ankonę

        Pievieno atmiņas

        21.04.1945 | ASV un poļu armija ieņem Boloņu

        Pievieno atmiņas

        26.09.1946 | Tymczasowy Rząd Jedności Narodowej Edwarda Osóbki-Morawskiego z dniem 6 września pozbawił obywatelstwa polskiego gen. Władysława Andersa i 75 oficerów Polskich Sił Zbrojnych na Zachodzie

        Pievieno atmiņas

        21.09.1964 | Malta ieguva neatkarību no Lielbritānijas

        Maltas vēsture ir ļoti sena. Vecākās apmetnes tiek datētas ar vismaz 5200.g.p.m.ē.

        Pievieno atmiņas

        Birkas