Šinīs dienās ārstu saime zaudējusi spējīgāko jaunās paaudzes kolēgu, Īles sanatorijas direktoru Dr. med. Voldemāru Franci Šedriku.

Nelaiķis dzimis 1909. g. 24. februārī Veselavas pagastā. Jau studiju laikā saslimst ar plaušu tuberkulozi, bet dzīvē priecīgais un enerģiskais organisms sākumā infekciozo procesu pārvar un 1933.gadā var iegūt ārsta grādu kopa ar pārējiem kursa kolēgām. Studiju laikā viņš darbojas studentu kiorporācijā Letonija. Savu ārsta darbu Š. velta plaušu tuberkulozei un sāk ārsta darbu Latvijas Sarkanā krusta Tērvetes sanatorijā, vispirms par laborantu, vēlāk par asistentu. Īsā laikā viņa asā un skaidrā problēmu uztvere un nenogurstošā zinātniskā interese saista bijušo skolotāju uzmanību un tlie viņu proponē par kandidātu Carlo Porlanini stipendijai. Starptautiskā tuberkulozes apkarošanas ūnija Parīzē šo stipendiju arī piešķir un 1935. gadā viņš dodas uz Romu, kur pavada zinātniski ļoti rosīgu gadu, nodibinādams sirsnīgas attieksmes ar ārzemju zinātniekiem.
Dzimtenē viņš pārved daudz jaunu ierosinājumu, starp citu arī ieteic un kopā ar saviem skolotājiem izdara pirmās parciālās torakoplastikas Latvijā. Šīs operācijas daudziem tuberkulozes slimniekiem bijušas par lielu svētību . Latvijas un ārzemju medicīnas žurnālos arvien biežāk parādās viņa zinātniskie darbi, kas pauž interesantas un skaidras domas. 1936. g. viņš uzņemas Veselības veicināšanas biedrības Īles sanatorijas vadību un īsā laikā to izkopj par modernu plaušu tuberkulozes ārstniecības iestādi. Blakus praktiskam darbam Š. plaši interesējas par jaunāko zinātniskā dzīvē ārzemēs un arī pats daudz strādā.
1942. g. Š. aizstāv disertāciju „Par tuberkulozes baciļu humānā un bovīnā tipa diferencēšanu" un iegūst medicīnas doktora grādu. Pēdējā laikā veselība stipri pasliktinās, tomēr Š.enerģiju nezaudē un turpina savu zi-
nātnisko darbību.

Dr. med. Šedrika nāve ir smags zaudējums latviešu zinātnei, jo īpaši plaušu tuberkulozes pētniecībā viņš vēl būtu devis daudz vērtīgu un interesantu atziņu.

Avots: "Tēvija", 20.05.1944