Literatūrzinātnieks. Strādāja laikrakstos "Literatūra un Māksla" kritikas nodaļā, "Cīņa".

Komunists. Brīvvalsts laikā sēdējis cietumos. Bijis Sarkanajā armijā, kara beigās aizkomandēts uz Zviedriju repatriēt latviešus, bet tur izgāzies un par buržuāzisko nacionālismu izslēgts no PSKP.

No četrdesmito gadu beigām Voldemārs Melnis vairs vispār nav komunists. Tas ir elementārs fakts. Un tikai pēc tam viņš pievēršas literatūrai. Tas atkal ir apzināts un rūpīgi izsvērts solis, jo tiem, kurus toreiz izslēdz no komunistiskās partijas, bija grūti palikt dzīviem.

Voldemārs Melnis jau tad zināja vairākas svešvalodas, vismaz vācu, poļu, krievu, zviedru un spāņu valodu. Drīz apguva vēl angļu, franču, čehu un itāļu valodas.

Rakstnieku Savienībā uzņemts 1952.gadā. 1987.gadā saņēmis A.Upīša prēmiju.

Daļa no Voldemāra Meļņa rakstiem sakopoti grāmatās "Rakstnieki un grāmatas" (1960) un Literatūra un dzīves izpēte" (1969).

Meita - Monta.

Avots: Valdis Rūmnieks "Starp Mežaparku un Murjāņiem"

            diena.lv