Dzimis 1885. g. 1. nov. Pļaviņu pag. Stukmaņos plostnieka ģimenē.

Tēvs Vasīlijs, māte Made, dz. Palcmane. Latvietis, pareizticīgs.

1894.–98. g. mācījies Jēkabpils draudzes skolā, pēc tam Rīgā (līdz 1907. g.).

Bijis skolotājs Sasmakā (tag. Valdemārpils).

1909. g. uzsācis studijas Varšavas Universitātes Juridiskajā fakultātē (beidzis 1913. g.).

No 1913. g. 29. aug. zvērināta advokāta palīgs Rīgā.

1. pasaules kara laikā 1915.–16. g. bijis Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas juriskonsults Jaroslavļā, Ribinskā un Kostromā.

No 1916. g. Krievijas armijā, beidzis Nikolaja karaskolas saīsināto kara laika kursu, dienējis Latviešu strēlnieku rezerves pulkā; praporščiks, pēc tam podporučiks.

Bijis latviešu strēlnieku rezerves pulka tieslietu darbvedis.

No 1917. g. jūl. Daugavpils kara apg. tiesas kara izmeklēšanas tiesnesis.

1918. g. devies uz Jaroslavļu, kur sniedzis juridisku palīdzību latviešu bēgļiem.

1918. g. jūl. piedalījās pretlielinieciskās sacelšanās organizēšanā Jaroslavļā, pēc tam bijis spiests bēgt uz Austrumsibīriju.

No 1918. g. rudens līdz 1920. g. 4. janv. kara prokurora palīgs.

 Kara izmeklēšanas tiesnesis Direktorijas bruņotajos spēkos, pēc tam admirāļa A. Kolčaka bruņotajos spēkos, paaugstināts par poručiku.

Pēc armijas sagrāves dzīvojis ar svešu vārdu, šķērsojis visu padomju Krievijas teritoriju un pārgājis robežu ar Latviju.

1920. g. rudenī atgriezies Latvijā.

No 1920. g. 20. sept. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 1. civilnodaļā. No 1921. g. arī Rīgas pilsētas juriskonsults. 1922. g. 23. febr. atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

No 1922. g. 1. marta zvērināts advokāts Rīgā.

Bijis arī 3. Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības valdes priekšsēdētājs, 1938.–40. g. Tieslietu ministrijas juriskonsults. 1924. g. ievēlēts par zvērinātu advokātu palīgu konferenču vadītāju Rīgā.

No 1932. g. Zvērinātu advokātu padomes loceklis (no 1935. g. padomes priekšsēdētāja biedrs).

Latvijas Juristu biedrības biedrs.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. janv. nav ieskaitīts Latvijas PSR Advokātu kolēģijā.

Dzīvojis un strādājis savās lauku mājās Sējas pag. Mērniekos. Vācu okupācijas laikā 1941. g. 13. aug. pagaidām ieskaitīts advokatūras sastāvā, bijis zvērināts advokāts Rīgā.

Zvērinātu advokātu padomes loceklis un vicepriekšsēdētājs.

Bijis arī Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas pastāvīgās juriskonsultācijas loceklis.

1944. g. aug. devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

1945. g. febr. no Dancigas (tag. Gdaņska Polijā) ar kuģi devies tālāk uz Rietumiem; kuģis torpedēts, gājis bojā.

Precējies 1910. g. ar skolotāju Zelmu Elvīru Sutru (1886. g. 26. maijā–1970. g. 30. janv.), dēli Aleksis (1914. g. 8. sept.–1943. g. 20. okt. Rīgā; mag. iur., vēlākais zvērināta advokāta palīgs) un Jānis (dz. 1925. g. 16. okt.), meitas Zinaīda (Zina), prec. Vālberga (dz. 1913. g. 22. janv.; precējusies ar zvērinātu advokātu Jāni Vālbergu, zināms, ka 2007. g. dzīvojusi ASV) un Leonilla (dz. 1921. g. 5. jūn.).

A. LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 222. l.; 7354. f., 1. apr., 542. l.; 2996. f., 12. apr., 25865. l.; LDG; EVP; LA 1919–1945; Dēla Jāņa Minkeviča sniegtās ziņas.

No V. Minkeviča 1920. g. 27. aug. raksta Tiesu palātas priekšsēdētājam A. Kviesim: “Nokļuvis Latvijā no tālās Sibīrijas, kur mani bij aiznesis no dzimtenes pasaules karš un revolūcija, turu par savu pienākumu atdot savas zināšanas un iegūto juridisko praksi brīvās Latvijas labklājības veicināšanai. [..] Pēc Kolčaka armijas sabrukšanas biju spiests nelegāli dzīvot zem pieņemta vārda uz lielinieku teritorijas, kamēr, pēc daudz grūtībām un ar lielu risku, nobraukdams vairāk kā 5000 verstes, no Jeņisejas guberņas līdz Krievu-Latviešu robežai, pārnācu dzimtenē. Ziņodams par augšējo, lūdzu Jūsu rīcību dēļ nodarbošanās piešķiršanas man Jums uzticētā resorā. Gadījienā, ja man piemērotas vietas nebūtu, lūdzu pieskaitīt mani zvērinātu advokātu šķirai.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 222. l., 2. lp